Tautys ticiejumi viestej, ka Jezupa dīnā speid saule, tod gods byušūt augleigs gods. Gavieņa laikā Jezupa dīna ir vīneiguo, kod var ēst, dzert, dzīduot i pat dzert kuozys. Tys deļ tuo, ka Jezupa kai Jezus tāva svātki vysod īkreit Lelajā gavienī i jis kai Dīva tāvs ar sovu svātumu izapeļnej atlaidis.

Bet šudiņ pi Jezupa dīnys pīminēsim divejus īvārojamus Latgolys nūvodam nūzeimeigus cylvākus, kas obeji opolys jubilejis svynātu puora dīnys atpakaļ – 15. martā, i pi tuo obejim dūts vuords Jezups.

Jezups Kazlass – gareidznīks, dramaturgs. Dzims 1887. godā Lītovā, zemnīku saimē. Vuicejīs gimnazejā Viļņā i katuoļu gareigā seminarā Pīterburgā. Bejs Rudzātu, Bieržgaļa, Višķu i Bukmuižys draudžu prāvests. Nu atzineibu izapeļniejs ar sovu literatū i publicistiskū darbeibu. 20. – 30. godūs latgalīšu periodikys izdavumūs publiciejis rokstus par kulturys i religiskim vaicuojumim. Izdūtys vairuokus Jezupa Kazlasa lugys – “Betlejamas staleits” (1924), “Genovefa” (1926), “Bezdibiņa molā” (1936), “Aļberta” (1939). Žurnalā “Zīdūnis” publicāta divcielīņu komedeja “Nanūlicis – nameklej!” (1923.6/7) i vīncielīņa komedeja “Tikai nikam nasok!” (1924.20/21). Kazlasa lugys saraksteitys vīnkuoršā i vīglā tautys volūdā, tom rakstureiga raita darbeiba. Lugys daudzys reizis izruodeitys iz Latgolys skatuvem. Dorbuojīs zam pseidonimim – Ōzeits, Bīdrs, Bēržgalīts, Nūvārotājs. Mirs 1965. godā Leningradā, apglobuots Lītovā.

Jezups Lelis – volūdnīks, profesors i literats. Dzims 1927. godā Ludzys apriņķa Kuorsovys (tādiņ Saļnovys) pogostā. Nu gimnazejis sūla īsaukts vuocu aviacejis izpaleigūs i amerikāni pajiemušs navaļā. Augstuokū izgleiteiby īgivs Vuocejā i ASV, specializiejīs vyspuoreigajā volūdnīceibā i bejs vīns nu tim, kas letistikys (latvistikys) vaicuojumus pietiejs uorzemē. Bejs pasnīdziejs Hovardys Universitatē Vašingtonā, Hārvarda Universitatē Masačusetys štatā, kur pasnīdze dažaidus volūdnīceibys kursus. Pīsadaliejs latvīšu programu i vuiceibu gruomotu izstruoduošonā školom. 1968. godā Rītummičiganys Universitatē Kalamazū suoka vadeit latvīšu volūdys i literaturys kursus, ar laiku sataisūt latvīšu vuiceibu centru. 1961. godā aizstuoviejs doktora disertaceju par temu „Latgaļu dialekta vīta boltu dialektu vydā”, kurā vysvaira apsavārta Latgolys izlūkšņu viesture i fonologeja. Latvīšu i angļu volūduos publiciejs apceriejumus par volūdys vaicuojumim, latvīšu volūdu i literaturu, latgalīšu rokstu volūdu, tuos ciļmi i viesturi. Jezus lelis bejs ari rakstnīks i dzejnīks. Ar pseidonimu Pūrmalīts 1966. godā Minhenē izdūts juo stuostu, tāluojumu i noveļu kruojums „Ar lukturi”, kurys atkuortuots izdavums pīdzeivuots 1995. godā jau Latvejā. Pūrmalīša proza teik skaiteita par vīnu nu spieceiguokūs latgalīšu volūdā. Jau gimnazista godūs Jezups saceriejs ari dzeju, kū syutiejs dažaidim izdavumim. Dzejā vaira dominej filozofiskys puordūmys par Dīvu, myužeibys vaicuojumim, par cylvāka vītu iz zemis. Daudzi juo dorbi palykušs napublicāti i rūkrokstā, taipat nadabeigta ari aizsuoktuo prozys atmiņu gruomota par juo myužu. J.Lelis mirs 1989. godā Kalamazū, ASV, nu urna par peišlim puorapbedeita Saļnovys pogostā.

I kai sveicīņs vysim Jezupim kab skaņ poša popularuokuo i zynomuokuo Jezupu dzīsme Puncuļu saimis izpiļdiejumā.

.

Izmontuotī olūti:

http://www.nmkk.lv/PubliskaPrieksmetuInformacijasApskate.aspx?ID=8947

http://www.ludzasbiblio.lv/lv/vecaks/novadnieki/literati/lelis-jezups