Strods dzims 1925. goda 20. aprelī Ilyukstis nūvoda Dvītē „Strazdeņu” sātā. Sova ražeiguo myuža laikā izdevs vaira kai 20 dažaidom Latvejis viesturis problemom veļteitys gruomotys i sagataviejs vaira kai 800 dažaidu publikaceju. Dīvam žāļ, sovu pādejū gruomotu profesors napagiva paturēt rūkā – pyrma nedelis serejā „Latvejis viesturis mozuo biblioteka” izguojuse Heinriha Stroda gruomota „Latvejis nacionalūs partizanu kusteiba 1944-1956”, kuruo dūmota plašam skaiteituoju lūkam.

Heinrihs Strods ilgus godus bejs Latvejis Universitatis viesturis pasnīdziejs, beja Latvejis Zynuotņu akademejis Gūda lūceklis, Vaļsts prezidenta Viesturis komisejis lūceklis, kai ari duorbuojīs kai Okupacejis muzeja pietnīceibys grupys vadeituojs i ar sovu pietnīcyskū darbeibu izapeļniejs aizlīgumu ībraukt Krīvejā.

Sovā dorba myužā Strods vaira pīsavierss viesturiskom temom par partizanim, okupaceju, dzymtū pusi, agrikulturu i Rūmys katuoļu bazneicys viesturi.

Atsavadeišona nu Heinriha Stroda nūtiks 19. aprelī 10:00 Reigys Sv. Jākuba katedralē, nu zemis kliepī profesors tiks guļdeits Reigys I Meža kopūs.

Karteņa nu viestu agenturys “LETA” arhiva

Latgolys Regionaluos televizejis sižets par Heinriha Stroda gruomotys par Sēlejis nūvoda viesturi izīšonu

.