Gatavejūtīs Dzīšmu i dzigu svātku lelajai tautys lītišķuos muokslys izstuodei, itūgod nūtiks pīcys izstuodis Latvejis kulturviesturiskajūs nūvodūs i itū izstuožu sereju ir gūds atkluot Latgolys nūvodam, kura tautys lītišķuos muokslys izstuode Latgolys Kulturviesturis muzejā byus apsaverama nu 27. apreļa leidz 26. majam.

Izstuodē vīnā vītā varēs redzēt Latgolys nūvoda tradicionalūs audaklus – skolu dečus, ratynuotuo vīnkuortņa sveitrainūs dečus, trineitī austuos i dreļļu audakla dečus, dvīļus ar i bez graznim rūtuojumim, goldautus, jūstys, cymdus i dažaidus pynumus. Taipat ekspozicejā byus apsaverami keramikys dorbi, bez kurim nav īdūmojama Latgolys boguotuo tautys lītišķuos muokslys tradiceja.

Da šam storpsvātku periodā nūtykušys dažaidu tautys lītišķuos muokslys žanru izstuodis, nu tāņ, izavielejūt dorbus XXV Vyspuorejūs latvīšu Dzīšmu i XV Dzigu svātku izstuodem, vysi tautys lītišķuos muokslys žanri radzami vīnā vītā, ruodūt kotram nūvodam rakstureiguo. Izstuodēs pīsadaleis tautys lītišķuos muokslys studeju, puļceņu, kūpu, amatnīceibys kolektivu meistari, kai ari individualī meistari, kas dorbojās viesturiskuo nūvoda rūbežuos.

Piec Latgolys nūvoda, sovu boguoteibu ruodeis Zemgalis (Augšzemis) nūvods tautys lītišķuos muokslys izstuodē Jelgavā.