Zīmeļlatgola ir vīna nu spilgtuokajom vītom Latvejā, kur vēļ arviņ stypra ir tradicionaluos dzīduošonys saglobuošona, kūpšona i lītuošona. Vileks nūvoda Škilbanu pogosts eipaši izaceļ ar lelu folklorys i tradicionaluos kulturys kolektivu i kūpieju skaitu. Jūs vydā ir ari Škilbanu etnografiskuo ansambļa sīvys. Ansamblis dybynuots 1980. godā i tymā pošu šaļti aktivi dzīd 11 pogosta sīvys. Vīna nu pyrmajom Škilbanu etnografiskuo ansambļa sīvom beja ari Vaļsts Kulturkapitala fonda myuža stipendiate Rozalija Slišāne aba kai sīvys pošys jū sauce – Razulīte, i juos dzīduotuo dzīsme „Es apsieju lynu dryvu” – ir pyrmuo dzīsme, ar kurū izsuokta ansambļa pastuoviešona i godu gaitā tei klivuse par ansambļa himnu.

Škilbanu sīvu dzīduotuos dzīsmis skaniejušys dažaiduos pasuocīņūs i festivalūs vysūs Latvejis nūvodūs, taipat ari sābrūs Lītovā i Igaunejā. Sīvys pīsadalejušys i Škilbanu vuordu nesušys vysūs Latvejā nūtykušajūs folklorys festivalūs „Baltica”, koncertūs Reigā, Siguldā, Valmīrā, Valkā, Preiļūs, Olyuksnā, Bolvūs i taipat ir regularys vītejuo pogosta i nūvoda, kai ari sābru pogostu i nūvodu pasuocīņu kuplynuotuojis i Zīmeļlatgolys tradicionaluos dzīduošonys tradiceju nesiejis. Škilbanu sīvu teiktuos i dzīduotuos dzīsmis sovūs repertuarūs īkļuovuši ari cyti folklorys kolektivi, par pīmāru, folklorys kūpys „Rekavas dzintars”, „Dandari” i cytys.

Karteņā – Škilbanu etnografiskais ansamblis, foto Sanita Husare