Boļeslavs Sloskāns dzims 1893. goda 31. augustā Latgolā, Stiernīnis draudzē, nu augstuokū izgleiteibu dabuojs Pīterburgā. 1926. godā slapani nu padūmu varys pāvests īsvietieja jū par katuoļu veiskupu. B. Sloskāns beja vīns nu trejim katuoļu veiskupim, kas tymā laikā dorbuojās PSRS. Dreiži piec īsvieteišonys padūmu vara jū apcītynuoja i vuordzynuoja cītumūs da 1933. godam, kod atbiļdūt iz Vatikana i Latvejis vaļdeibys praseibom, PSRS vaļdeiba veiskupu īmainieja Latvejai pret padūmu spīgu. Latvejā veiskups struoduoja Gareigajā seminarā i Latvejis Universitatis Teologejis fakultatē. Nu 1944. godā vuocu okupacejis vara B. Sloskānu i vēļ cytus augstus bazneicys kolpuotuojus nūvede trymdā iz Vuoceju. Tī veiskups Sloskāns snīdze lelu atbolstu studiejūšim latvīšu biegļu jaunīšim. Veiskups nūmyra 1981. godā Beļgejā. 1993. godā juo mirsteiguos atlīkys tyka puorvastys iz Latveju i puorapbedeitys Aglyunys bazilikys kriptā. 2000. godā tyka izsuokts Sluskāna beatifikacejis (pasludynuošonys par sveiteigū) process.

Vaira par Boļeslavu Sloskānu skaiti ITE

Par veiskupu jau ir izjimta kina ari īprīšk.1992. godā izguojuse Leona Gintovta taiseita kina „Montuojums”. Nūsavērt var ITE