Māreite Krasnobaja – Byušona/ Ailis

Māreite Krasnobaja – Byušona/ Ailis
Juņa beiguos tyka paziņuoti Pīteram Jurceņam veļteituo literaruo konkursa uzvarātuoji. Pyrmū vītu dabuoja Māreite Kransobaja, tod nu šudiņ juos dzejūli. Iz prīšku LaKuGā skaitit ari cytus konkursam latgaliski īsyuteitūs dorbus. Mārītei itei nav pyrmuo uzvara dzejis konkursūs – jei dabuoja ari pārnuo goda Andrejdīnu Uoksta capuri.

Māreite Krasnobaja

Pi cylvāka

Atej pi cylvāka ar laiku
Iz kaidu laiku.
Jau tai mes steivi zibini-
Atejam, paškeistam i
izberam
palnus.

Veidriekšne
Reits pakrits
bārzu skoruos
panasami svāts
izturami gryuts
soldons kai veidriekšņu zalts
tevis nauzturāts

Nagribeigi
pīsardzeigi
pajemu rūkuos
sovu dvēseli
īaijoju
īmydzunoju
i sovu dzeivi
īsuoku
jaunu

aizgluosti
aizskyupsti
lyudzu
munu reita soldonumu
jaunā dīnā

Lizings

Pajiemu tevi iz
lizinga.
Nanūviertieju īspiejis,
atdevu atpakaļ.

Zam golda

Suolejs iudiņs ir gryuts.
Suolejim cylvākim juopalīk zam golda.
Tai saceja muna baba,
kurai suoļs storp grumbom īaudzs.
Skuobi uobuli laikā juonūvuoc nu kūka,
lai zeme naūž piec tryudim,
Kod namuokam nūturēt sulu.

Pošapziņa

Pošapziņu pīaaudzej šķidrai.
Izškeist iz pasauļa mīsys
i sasalejīs pa stakanim.
Byusi vasals, bārns!

Pošapziņu puorlej pa venom.
Ašnis vēļ sprāgoj pa laikam, ka
Izkryta dvēsele puor lyupu
pi muotis kuojom.

Cik tys ir moz?
Cik tys ir daudz?

Gruobšona

Ļūbesteiba juogruob ar rūkom,
Tai var vairuok pagruobt.
Cik reikšovu juopagruob, lai byutu gona?
A cik tev nabyus žāl?

Tai, lai palīk dvēselei.

Ar laimi iz laimi nasasateik.
Sateik, lai aizītu.
Atīt i aizīt taipat.

Par laimi, ka na ar vysu laimi.

Pa dzeivi naīt.
Pa dzeivi zuogejās.
Rātu vītuos ružovi banti.
Patīseibys vītuos malni pleivuri.

Zvaigzne

Nataisns siluets
I drēbis gobols.
Bez gruntiešonys
Sasajauc vysaiduos proporcejuos.
Kurā breidī cylvāks palīk par zvaigzni?
Piec dzeivis, pa celi aizejūt

Olkys

Sabīziejs želejis burceņā,
Nūsaglobuojs kastē speideigu viersu,
Guļ cylvāks  – šudiņdīnai.

Reit naēss maizi,
Pareit nadzeis grybu pa prīšku,
Nadzeļs kaidam par caurom zūlem.

Īsaspītiejs, ka gryb byut ļūbēts,
Grybādams, lai puor jū puorvalk syltu rūku,
Jis šudiņ nūmiers.

Kaidam gribīs, a kaidam žāl.

***
Naskai čudnai saīt,
Ka ūtra acīs pazyudi vysčāstuokai.
Cik tuo laika vajaga, lai kaids
Jamuos pasaruodeitu patīss?
Cik laika vajaga, lai kaids
Nu jom aizītu eists?..

***
Zamuok par zemi nanūkrissi
I augstuok par dabasim naizkuopsi.
Tik tymūs dabasūs naīsastīpsi,
Cikom zemē dzili naīaugsi.

***
Ir labi, ka var tai klusai pasēdēt.
Blokus.
Klusumu izmiereit  navajaga.
Cik patīseibys ir laikam i vysumam,
Lai nūstuovātu ryndā piec bazmānim?
Ar vieji padzīduot bolsa navajaga.

Kolnā

Izvessim, cylvāk, šudiņ sapynus iz kolna.
Pūrā sirdsapzinis lampys bluovoj.
Koč kod tu  dzeivē caurumus cierti,
Redzi, te jī māmi i plyki stuov.

Atcerūs…da…beja, dubli beja, beja.
Vysod leidza ļaudīs vylkīs.
Cylvāka pūrs ļaužu pylns,
Tik pyurā nivīnys rātys.

A grīstūs sirdsapziņa bluovoj.
Reizi godā mozguota piertī.
Bolta sukne kolna golā pakuorta.
Palāka. Kuorta.

Byušona

Byut cylvākam cik gryutai itamā laikā,
Kod kotrs santimu pi lata krūplim piekstim rypynoj.
Pasauļs steņ aiz lobvieleibys i prīcys
Kai solnuos kūki, kam apsoluši pumpuri.

Byut cylvākam ir steivai itamā laikā,
Acīs sastyngs tagadne saimis lentuos.
Acīs prīks tik tod, kod kaulus nagrīž uorā
I tāvs ar muoti zyna, ka bārnim reitdīnu ir vārts gaideit.

Tik Tu, cylvāks, īdams pats iz sevi,
Var apsamest sovā mīsā gruovmolī.
Tik Tu, maklādams reitdīnu,
Vari byut šudiņdīnai nūdereigs.

 

Karteņa nu Māreiti privatuo albuma

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]