Reitu, 18. augustā Suomejis sabīdryskuos televizejis kanalā Yle Teema pyrmū reizi tiks ruodeita režisoris Kristīnis Želvis dokumentaluo kina „Fedya”.

Kina ir par latgalīšu izceļsmis suomu kinurežisoru Teuvo Tulio (eistajā vuordā Teodoru Tugaju) i ir veļteita kinurežisora symtajam jubilejam, kura byus 23. augustā. Kinys nūsaukums izvālāts pasasokūt faktam, ka bierneibā mozū Teodoru dzeraunis ļauds tai ari saukušs – par Fedju.

Kina taiseita kai Latvejis i Suomejis kūpdorbs, i tymā paruodeita Tulio bierneiba i laiks Latgolys dzeraunē, kur jis pavadeja pyrmūs desmit sovys dzeivis godus. Latgolys ainova, sadzeive, Tulio naparostuo dzymta i puikys bierneibys puordzeivuojumi i īspaidi – kai tys vyss piečuok pasaruoda juo režysātajuos kinuos.

Kai par kinu sacejuse režisore i Suomejis Kinu fonda eksperte Elina Kivihalme – uzrunojūšs stuosts par muokslenīka veiduošonūs i daleņa Suomejis kinu viesturis, kas reizē ari paruoda Latvejis liktini Ūtruo pasauļa kara godūs.

Latvejā kinys pyrmizruode paradzāta Reigā, kinuteatrī „Splendid Palace” 1. novembrī, tymā nu 1. da 8. novembram tiks atzeimēta Teuvo Tulio symtgode – kinuteatrī byus nūsaverama ari Tulio kinu retrospektiva „Namīreigais ašnis”. Taipat tiks atdareits kruojums par kinurežisora dzeivi i dorbim, kū latvīšu volūda sagataviejs apguods „Mansards” serejā „Kina Roksti Biblioteka”.

Kina „Fedya” topuse Anša Epnera studejā AVE sadarbeibā ar Suomejis studeju „Kinoproduction Oy”. Kinys režisore i scenareja autore ir Kristīne Želve, producents – Ivars Zviedris, leidza producents – Klāss Olsons. Kinys taiseišonu atbaļstiejs Vaļts Kulturkapitala fonds, programa „Media”, Suomejis Kinu fonds, „AVEK”, „Yle TV” i Latvejis Televizeja.

Suomu storptautiski zynomuokais kinu režisors Aki Kaurismeki sovulaik Tulio nūsaucs par suomu režisoru Nr. 1. Bierneibu Teuvo pavadiejs Latvejā – Rēzeknis nūvoda Ilziskolnā (tūlaik – Makasānūs), slavi jis dabuoja cytur, kab piečuok krystu nažielesteibā, nu tyktu pīmināts vēļ šudiņ. Eistajā vuordā Teodors Antonejs Tugajs piec dzeivis Latvejā jau agri puorsaciele iz Suomeju, kur dabuoja atzineibu kai māmuo kinu akters i tyka saukts par „suomu Valentino” (piec analogejis ar Holivudys māmū kinu zvaigzni Rūdolfu Valentino). Pīsavieršūt režejai, Tulio radeja izteiktys melodramys – skaistys sīvītis tymuos meiļuoja, cīte i ļuovuos liktiņa nažieleigajim trīcīnim alkohola i veirīšu – pavadynuotuoju paskotā. Tulio dorbi (1930tī – 1970tī) teik vārtāti dīzgon pretruneigi – jam pīdievej gon klišeju atrožuošonu, gon pots saukts par protofeministu, gon suomu i pasauļa kinu duorgumu, jo jam veļteituos kinu retrospektivys teik izruodeitys vysā pasaulī.Teuvo Tulio dorbi piec Suomejis Kinu arhiva restauracejis izdūtys DVD kolekcejuos. Tulio kinys piec Latvejis Nacionaluos bibliotekys duovynuojuma niu nūsaveramys ari Rēzeknis Centralajā bibliotekā.

Informacejis olūts – ziņu agentura LETA

Karteņa nu LaKuGys arhiva

Latgolys Regionaluos televizejis sižets par kinu duovynuojumu Rēzeknis Centralajai bibliotekai

.