Pūļu myusdīnu muoksla – skaistums ir myusu vydā…

Pūļu myusdīnu muoksla – skaistums ir myusu vydā…

Šudiņ, 7. septembrī 15:00 Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē sadarbeibā ar Pūlejis viestnīceibu Latvejā tiks atkluota pūļu myusdīnu muokslys izstuode, kurā byus apsaverami treis jaunu muokslenīku – Magdalenys Kulešys-Fedkovičys, Pavela Jasinska i Mihala Stanovska dorbus, kurūs jī atkluoj sova pasauļa redziejuma niansis i īsaskaņ retoriskais vaicuojums – ci mes kotrs šudiņ asam vīnuoti ar dobu?

Izstuodis atkluošonā pīsadaleis vysi treis muokslenīki, Pūlejis Republikys viestnīceibys Latvejā vadeituoja vītnīks Gžegožs Šopinskis (Grzegorz Szopiński) i pošu šaļti nūteikūšūs Baroka muzykys dīnu vydā ari ansamblis „Kesselberg Ensemble” (Latveja, Šveice), ļaunūt īsaklauseit ari pūļu baroka muzykā.

Magdalena Kuleša-Fedkoviča [Magdalena Kulesza – Fedkowicz] dzymuse Žirardovā 1981. godā. Absolviejuse Vaļsts Tāluotuojis muokslys liceju Nalenčovā (2001.g.). Studiejuse Krakovys Muokslys Akademejis Gleznīceibys fakultatē prof. Lešeka Misjaka darbneicā i prof. Ježeja Kucja animacejis kinu darbneicā. Diplomu gleznīceibā dabuoja 2008. godā.

Nūsadorboj ar gleznīceibu, animacejis kinu, zeimējumu i gruomotu grafiku. Muokslineicys debeja kinu žanrā – kina „Ceļuojums iz Austrumim” – tyka ruodeita vairuokūs festivalūs Pūlejā: Krakovā OFAFA 2005 (Vysys Pūlejis animacejis autorkinu festivals), Reanimaceja 2006 Lodzā, 46. Krakovys Kinu festivalā, festivalā Era Nowe Horyzonty 2006 Vroclavā, kai ari aiz rūbežim (Kanadā, Japanejā, Italejā, Vuocejā, Krīvejā, Ukrainā, Serbejā, Čehejā). Pīsadalejuse vaira plenerūs i izstuodēs Pūlejā i uorzemēs.

„Magdys daiļrade līcynoj par identificiešonūs ar dobu. Doba ite ir draudzeiga, meiksta i omuleiga – suocūt ar papardis lopom, zvieru uodom i golā ar snīga pyukom. Cylvaks ar sovu dzeivis ritmu i gareigumu kliust par dobys sastuovdaļu. Pat Dīvs ir itūs gleznu vydā. Vyss ite ir vīns vasals i dabisks, viss sovstarpeji īsadorboj.” /R.Borčs/

Pavels Jasinskis [Paweł Jasiński] dzims Pūlejis mīstā Grodekā pi Dunacejis, kur juo bierneiba paguoja azaru i mežu vydā, kas nu dīnvydu pusis atsarūn cīši tyvi Pūlejis Beskidu kolnim, bet nu zīmeļu pusis – natuoļ nu Krakovys, Eiropys arhitekturys pērlis. Nasaverūt iz nalabvieleigajim apstuoklim, jis izlēme kliut par muokslenīku. P. Jasinskis absolvieja Tāluotuojis muokslys liceja Novi Visničā Muokslys keramikys nūdaļu, kai ari Pavesta Teologejis Akademejis Krakovā Sakraluos muokslys – muzeju ekspozicejis nūdaļu.

Vairuoku Pūlejis fondu, kas atbolsta talanteigus muosklenīkus, stipendiats, Eiropys programys Iniciativa dalinīks. Dorbus izstota dažaiduos galerejuos Pūlejā, Īrejā i Lelbritanejā.

Koč ari, kai pots soka, nav vīgli radeit itymā steidzeigajā pasaulī, vys tik gleznīceibā jis atrūn sovu izteiksmis volūdu i mīru. Jis jādz komunicēt ar cylvākim, naizmontojūt vuordus, i tys jam ari dūd leluokū motivaceju muokslenīcyskajai atteisteibai. Muokslenīks gryb kaida vīnkuoršā veida atrost kūpeigu volūdu ar skateituoju.

Juo devize: „Skaistumu navar radeit tik medeji ci dizaineri, Skaistums ir myusu vyda īrostuos situacejuos i kasdīnys nūtikšanuos. Ir juosavuica tū īraudzēt”.

Mihals Stonavkis [Michał Stonawski] dzims 1984. godā. Beidzs Vaļsts Tāluotuojis muokslys liceju Krakovā, dabojūt muokslenīka tehniķa profeseju izstuožu organizacejis specialitatē. 2004. godā izsuoka studejis Krakovys Muokslys Akademejis Gleznuošonys nūdaļā. 2007. godā sajieme prof. Šancenbaha stipendeju. 2010. godā dabuoja magistra gradu prof. Lešeka Misjaka darbneicā, sajamūt Jana Mateiko Krakovys Muokslys Akademejis rektora medaļu par izcilim dorbim. Turpynoj studejis sovā augstškolā i itūbreid ir 2. kursa doktorants.

Pīsadalejs storptautyskajūs muokslys projektus, par pīmāru, „Apzeimēta vīta”, „Identity”, „Talenty Trójki 2011”, kai ari konkursā „Dyplom – początek drogi” (Diploms – ceļa suokys). Itūgod Krakovys Muokslys Akademeja dasaceja juo kandidaturu storptautyskajam konkursam SVEART (Saint Vincent European Art), kura laikā juo dorbi pīsadaleis 27 Eiropys Savīneibys daleibvaļstu jaunūs muokslenīku I Biennalē.

„Ituos gleznys nav parostuos realitatis butaforejis, nu tuos cyldynuošona. Puorsaceļšona nu lītiškūs prīkšmatu pasauļa iz baudamūs prīkšmatu pasauļu”. /R. Borčs/

Teksts par muokslenīkim: Jolanta Wisnioch, Pūlejis Republikys viestnīceibys Latvejā puorstuove

Print Friendly, PDF & Email