Itūvosor paīt 800 godu nu Gaujis lībīšu, vendu i Autīnis latgaļu sasaceļšonys pret Zūbenbruoļu ordeņa bruninīkim, kas tymā laikā jau beja apsamatuši pi vendim niulinejā Rīkstu kolnā Cāsu piļsātā. Par itom senejom nūtikšonom, kod vuocu krystneši īguoja Vydszemis nūvodūs, i tī izplateja katuoļticeibu, var izzynuot nu vacuokuos Livonejis hronikys, kū sarakstejs tuolaika nūtykumu oculīcinīks, Leivzemis īkaruotuoja veiskupa Alberta hronists Indrikis.

Autīnis latgaļu sasaceļšonys 800 godu pīmiņai veļteitajā konferencē pīsadaleis Latvejis Zynuotņu akademejis gūda doktors Juoņs Klietnīks, LU Viesturis i filozofejis fakultatis dekans Dr. hist. Andris Šnē, LU Latvejis viesturis instituta vodūšais pietnīks Dr. hist. Muntis Auns, LU Latvejis viesturis instituta direktors LZA korespondātuojlūceklis, Dr. hist. Guntis Zemeits, Latvejis Zynuotņu akademejis gūda doktore, LU Latvejis viesturis instituta arheologe Zigrīda Opola.

Konfereņcis nūslāgumā byus dalinīku izbraucīņs iz Gūgeru senkopim i Sārumkolnu.

Autīne aba Autīna sovulaik beja latgaļu piļs i piļsnūvods Prīkuļu nūvodā Vydszemis vidīnē, kas 12. – 13. godu symtā beja Jersikys vaļsts sastuovā, piečuok iz laiku Varidota vadeibā kliba patstuoveigs. Autīnis piļsnūvods dīnavydu virzīnā varieja byut Nītauris, Zaubis i Skujeis apleicīnē, nu zīmeļūs tuo rūbeži beja ar Sateklis (Raunys) piļsnūvodu. Vaira par Autīni skaiti ITE.