Nivīnam nu myusim teatris nav nikas svešs, ar mozuoku voi leluoku teatri mes sasateikam kotru dīnu. Bet izruode „Vosorys saulgrīžu burvesteibys” ir kaut kas tīšom napuorspiejams. Vysi komplimenti Monikai Zīlei, par tik veiksmeigū Viljama Šekspīra dorba tulkuojumu „Sapyns vosorys naktī” i pīlāguojumu latgalīšu kasdīnai, i Oļegam Šapošņikovam, par izcilū režisora dorba padareišonu.

Es naraudziešu atstuosteit izruodis saturu – tys kotram ir juoradz pošam i kotrys visdreižuok, ka tū uztvers sovaižuok. Ja es saceišu, ka izruode ir par mīlesteibu, tod cyts īsacierss i teiks, ka tei ir par naidu. Kotram sova taisneiba. Deļtuo es stuosteišu par izjiutom.

Ruodīs, ka ar pyrmom muokslenīku izdvastuom skaņom teiku īrauta burveigā pīdzeivuojumā. Izruodē valdzynoj i ir tverams vyss. Atsazeišu, ka izruodis laikā smaids nu munom lyupom napagaist i ik pa breižam īsalauž napīdīneigi skali smīkli.

Mītiski un mistiski radejumi, seneji laiki i myusdīnys, jūki i dziļa patīseiba, bet tam vysam puori vīnkuoršs cylvāks i mīlesteiba. Tik dabiski izruodē sasavejās i mejās komiskais, bet sovā byuteibā tik patīsais, ar dejiskū i muzykalū.

Juosoka, ka Daugovpiļs teatris tīšom ir atdzims ar itū izruodi i, munupruot, kotrā skatietuojā izruodis laikā voi piec tuos pīdzyma kaida vierteiga atziņa. Varbyut tei beja saisteita ar dižgoru Šekspiru, varbyut ar Daugovpiļs teatri, pavysam īspiejams, ka ar dūmu par pošu sātys varenim muokslenīkim voi ari par vysu kupumā. Vaicuosit, kaida beja muna atziņa piec izruodis nūsavieršonys? Latgaliskajā ir lels spāks, ari itei izruode kolpoj tam par lobu aplīcynojumu.

Skaista izruode i lels baudiejums dvēselei. Paļdis.

Ar sveicīnim nu Kuorsovys
Ruta Bernāne