H. Tihovskis
Jaunā godā

Nu, otkon laika spreidis myužeibā jau steidzās
Un bejušais vyss klusi paguojeibā grimst.
Bet myusu dziņa meklēt myužam naizbeidzās,
Mums, laika straumē plyustūt, jauni celi dzymst.
Mes puori vysim škierslim tuolus ceļus īsim,
Lai reizi spraustū mierki ceiņa sasnāgtu:
Vēļ tymsuos būdeņuos mes gaismys storus līsim,
Lai vuodzynuotuo tauta ilguok nacīstu.
Tu, straume jaunuo, nes mums gaišu saulis reitu
Un korstuok svātū līsmi myusu sirdīs dedz!
Cik dzeive napilneiga vēļ un myglā teita,
Lai myusu pleivuruotuos acis gaišuok redz…
Tad sadūsim mes Jaunā godā cīšuok rūkys,
Lai myusu kugis drūsuok pretim mierkim sleid:
Myus tauta, ciļvēce pi leluo dorba sauc.

Aleksandrs Ancāns
Gods jaunais atnuocis

Gods jaunais atnuocis ar vielejumim skalim,
Gon sātuos palākuos, gon pilīs, sagaideits.
Vairs sirdīs vītys nava paguojeibys malim,
Jo gaišuos jausmuos ataust jaunuos dzeivis reits.

Gods jaunais atnuocis un atnesis daudz laimis,
Tik mums tū juoprūt laikā sagaideit un jemt;
Nav laikā jaunajam nivīnas latv’u saimis,
Kas poša naspātu sev laimis myužu lemt.

Gods jaunais atnuocis pylns cereibu un mīlys…
Voi prassim gaišuos ilgys dorba vuoluos vērst?
Gors trauksmē dagūšs, rūkuos kaistūšs spāks ir kīla,
Kas naļaus paguojeibys saklumā mums sērst.

Gods jaunais atnuocis ar smogu dīnu nostu,
Mums juoprūt gryuteibys ar smaidu veikt un nest.
Gods jaunais atnuocis un ruoda saulis krostu, –
Kur dorbs un griba spēs myus leidz ar tautu vest.

Gods jaunais atnuocis ar apsveikumim skalim,
Gon sātuos palākuos, gon pilīs, sagaideits.
Mums sirdīs vītys nabyus paguojeibys malim,
Jo gaišuos jausmuos ataust leluos dzeivis reits.

A. Smagars
Jaunā godā

Sveiki muni meilī draugi,
Jauna goda dīneņā:
Lai rymst jiusu ļauni skaugi,
Jaunā dzeivis celeņā!

Lai jums laime vīnmār smaida,
Laime vysu jaukuokuo;
Jiusus dzeivē zvaigznis gaida,
Zvaigzne vysu spūžuokuo!

Lai jums takys taišni ītu,
Kotrā gryutā laiceņā;
Laime zalta saitem sītu
Vysus jaunā gadeņā!

Prīka saule lai jius sylda
Vuorgu, badu sieteņā;
Dimant’ pērlis sirdis pylda,
Kotrā seikā darbeņā!

Lai myus’ tauta myužam dzeivoj
Svātā duorguo tēveja;
Kristus karūgs kūši pleivoj,
Breivā, meilā Latvejā!

Meilī draugi tuoļuok aši,
Jaunā godā steidzamīs;
Dzeivis prīcā jautri, braši,
Mīra pilī dūdamīs!

Alb. Lobreiteņš
Jaunā godā

Par tū – kas nuoks? – mes runojam un sprīžam.
Dūmojam, ka gods šys daudzi dūs;
Prīceigi tod draugim rūku spīžam,
Dorbus vieļam dareit lobuokūs!

Poši sevī jiutam jaunu sporu:
Daudz tiks dareits, daudz tiks prīkā veikts!
Idealūs spācynuojam goru –
Daudzi tūs tiks eistineibā sveikts.

Kūpā dorbā, kūpā prīkūs byusim:
Dzimtinē lai gaišs ir kotrs styurs!
Arvīn leluoki mes cytu vydā kliusim,
Nabaidēs myus dorbs – lai ari syurs.

Sirdis pylduos pateiceibys jiutim: –
– Sasnāgtais ir Dīva vieliejums.
Klusi otkon lyugšonu Tev syutam:
– Dori gaišu dzeivis ceļu mums! –