Aiz mugorys Tev smaida, i Tu sajiuti, kai sasylst mugora. Kai tierpenis nūskrīn pa skrīmelim, leidz pošom sakneitem, leidz pošim kaula dziļumim, kur ražoj tik svareigūs ašņa kermineišus. Tū īsasmej, pīmīdz ar aci, paceļ rūkys iz augšu, kai tverūt sauli. I plaukstuos Tev nūkreit varaveiksne. Tu jū aplīc ap placim kai šali. Tova meiluokuo kruosa tī izaver vyslobuok. Vēļ vīns smaids aiz mugorys, i vēļ Tu īsaspurdz. Cylvāki apleik verās iz Tevi, it kai Tu byutu sovaids.
Saleis Tev mugora, vaira nabyus korsta. Tvaikuos nu Tevis uorā. Varbyut ari kaida loba līta, tykums. „Bet es jau asu lobs cylvāks. Nivīnam nikuo slykta nadoru.” Bīži gon dzierdāta frāze. Hmmm. Saīt, ka mes vysi asam lobi cylvāki. A varbyut lobys grybys cylvāki? Atškireiba ir jiutama. Vēļ vīns smaids aiz mugorys, i Tu vairs najiuti , ka Tev smaida. Bet Tu suoc smaideit pats. Kaidam cytam aiz mugorys. Lai sasiļdeitu ūtru. Varbyut tyvuokū? Ir jiutama atškireiba.
„Nav vyss bolts voi malns.” Vīnreiz dzierdāta frāze. Līk aizadūmuot. Es saceitu – Tova izviele ir voi nu bolta, voi malna. Tovys vierteibys ir voi nu boltys, voi malnys. A puorejais vyss attīceigi sasakuortuos. Tu pīruodeji, ka kotrā palākā lītā ir koč kas bolts i malns. Malnī parosti ir grāki. Boltī vysod ir cylvāki. Kas palīk palāki. Tai roduos jiedzīņs „palākuo masa”. A varbyut ari teicīņs „palākuos šiunenis”. Vysleidza Tu turpynoj smaideit. Cikom Tu atsaļausi vairuok nakai smaideit.

Laura

_____________
“Dūmu pylni pogolmi” ir apzinis plyusma. Maņ pateik, ka es varu izlikt tū, kas vydā, i varbyut kaids cylvāks munūs tekstūs kū atrass. Bīži rokstu par mīlesteibu, bīži par nalaimeigu mīlesteibu, tī vēļ ir taidi ezeiši i vysakas.

Karteņā dabasi Aglyunys pusē, A. Plūme