Anna Rancāne sajāmuse bolvu latvīšu literaturā

Anna Rancāne sajāmuse bolvu latvīšu literaturā

Anna.Rancane

Catūrtdiņ “Dizaina fabrikā”, Reigā, tyka pasnīgta Latvejis literaturys goda bolva. Ceremonejis laikā tyka paziņuoti i apbolvuoti laureati pīcuos nominacejuos, kai ari sveikts myuža bolvys īgiviejs Alberts Bels i treis specialbolvu īgivieji. Žurejis specialū bolvu īgiva ari latgalīšu dzejneica Anna Rancāne par paguojušā godā bīdreibys “Latgolys Studentu centrs” izdūtū dzejūļu kruojumu “Pylni kārmani dabasu. Bezdelīgu pasts”.

Lobuokais 2012. goda dzejis kruojums ir Ingmārys Balodis “alba”, a lobuokais prozys dorbs – Kristīnis Ulbergys romans “Zaļā vārna”. Par spylgtuokū debeju tyka nūsaukts Dainys Sirmuos dzejūļu kruojums “Kailsals”. Lobuokais tulkuojums latvīšu volūdā ir dzejnīka i atdzejuotuoja Guntara Guodeņa nu suomu volūdys atdzejuotuo Heli Lāksonenas dzejis izlase “Kad gos smei”. Lobuokais Latvejis autora dorbs bārnim ir rakstneicys Inesis Zanderis gruomota “Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti”, kas dzejis formā stuosta par slimneicys aparatim i ļaun īsapazeit ar vysaidom procedurom. Specialuos bolvys tyka pasnīgtys tulkuotuoju grupai par Beibelis jaunū tulkuojumu latvyski, rakstnīkam Aivaram Kļavam par viesturiskū tetralogeju “Viņpus vārtiem”, rakstneicai Margitai Gūtmanei par izcylu dokumentaluos prozys dorbu “Dzīve ir viens vella izgudrojums”, kas stuosta par dzejneicys Veronikys Strēlertis dzeivi, i dzejneicai Annai Rancānei par spylgtu snīgumu dzejis kruojumā “Pylni kārmani dabasu. Bezdelīgu pasts”, kurā apkūpuoti juos dzejūli latgaliski i baltiski.

Anna Rancāne Pylni kārmani dabasuAtzineibu Annai Rancānei izsaceja Latvejis Bankys puorstuovs Kristaps Otersons, duovynojūt dzejneicai Latvejis Bankys jubilejis monetu, kas veļteita Latgolai. Sovā uzrunā jis atzeimuoja kai gruomotys teksta vierteibu, tai atzineigi nūviertēja izdavuma dizainu, pasokūt paļdis izdeviejam par skaistū nūformiejumu.

Dzejneica Ērika Bērziņa, aplīcynojūt cīnu latgalīšu literaturai, žurejis vuordā pasnīdze bolvu Annai Rancānei i pīsaceja jū kai izcyluokū latgalītī Latvejā. Sovā recenzejā Laligaba sātyslopā jei roksta: “Latgalīšu dzeja ir kai bolss nu cytu laiku, cytā volūdā, kas na vysim myusu dīnuos saprūtama, na vysim vīgli uztverama i dvieseli attaisūša. Bet latgalīšu volūda ir tepat sūpluok mums, latgalīšu volūda ir dzeiva, Annys Rancānis dzejā jau nu nūteikti IR. I teik īkustynuotys smolkys dvēselis dimensejis, ir sadzierdama, sajiutama i saradzama mīlesteiba pret itū zemi, Latveju, pret Dīvu i dabasim, kurūs maun bolti padebeši…”

Anna Rancāne, sajemūt bolvu, beja lakoniski preciza. Jei latgaliski saceja paļdis i atzeimuoja, ka itei bolva ir aplīcynuojums – nav diveju literaturu. “Ir vīna literatura – divejuos latvīšu volūduos.”

Latvīšu literaturys goda bolva ir nūzeimeiguokais nūtykums latvīšu literaturā, kura laikā pārnejuo goda laikā izdūtī literarī dorbi sajam profesionalu izviertiejumu i atzineibu izcyluokajim dorbim. Kai sovā uzrunā atzeimuoja kulturys ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, komentejūt Latvejis kulturys kanona izveidi – itei bolva ir tik vierteiga i prestiža, ka varbyut taišni ituos bolvys īgivieji i jūs apbolvuotī dorbi ar laiku tiks īkļauti kanonā.

Goda bolvu literaturā reikuoja Latvejis Rakstnīku savīneiba, Latvejis literaturys centrs i Storptautyskuo Rakstnīku i tulkuotuoju sāta Ventspilī. Bolvys žūrejā itūgod struoduoja literaturfilosofe Īva Kolmane, dzejneica Liāna Langa, dzejneica i tulkuotuoja Maira Asare, literaturzynuotnīks Juoņs Uozuoliņš, literaturkritike Anda Baklāne, dzejneica Ērika Bērziņa, literaturzynuotnīks Pauls Daija, rakstneica Dace Rukšāne-Ščipčinska i tulkuotuoja Mudeite Treimane.

Annys Rancānis dzejūļu kruojumam “Pylni kārmani dabasu. Bezdelīgu pasts” ir div dalis — latgaliski i latvyski raksteituo. Tok tei ir vīna gruomota, kū sastatejuse poša autore, salīkūt kūpā tekstus, kas itūšaļt ruodīs svareiguokī sarunā ar sovu skaiteituoju, dzejis volūdā viestejūt par myusu laiku i myusu dīnu Latveju. Dzejūļu kruojuma latvīšu dalis redaktore ir Sigita Kušnere, latgalīšu dalis — Ilze Sperga. Vuoku muokslineica ir Iveta Zāgere.

.

Paguojušuo goda oktobrī Lakugā publicātuo Maijis Zepys saruna ar dzejneicu Annu Rancāni:
Maņ pateik svādīnis reiti / Saruna ar Annu Rancāni. I daļa
Dīvs radz! / Saruna ar Annu Rancāni. II daļa

.

Fotokarteņa nu dzejneicys personeiguo arhiva

Komentari

Kalenders

Oct
12
Sai
15:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Oct 12 @ 15:00 – 17:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]