Reizi mienesī žurnalā „Ir” teik publicāta latgalīšu sleja, kas viestej par aktualim nūtykumim i vaicuojumim. Maja sleju ir sarakstejuse bibliotekare Anna Vizbule nu Preiļu nūvoda, jei stuosta par sovu bierneibys pīredzi, leidza lelajim maja vokorūs ejūt dzīduotu pi sābru sātys krysta.

Slejis autori ir dažaidi Latgolys ļauds — kotru reizi cyts autors, cyta aktualitate, cyts stuosts. Autori teik aicynuoti eisā rokstā izsaceit sovu redziejumu par latgaliskū pasauli i latgaliskuo vītu pasaulī, pastuosteit par sovu pīredzi voi izsaceit sovu redziejumu par aktualim vaicuojumim i nūtykumim.

Anna Vizbule stuosta par krystim i dzīduošonu pi jūs, par maja dzīduojumu tradiceju Latgolā, kas gon ir dzeiva i šudiņ, tok laika gaitā izamainejuse. Jei aproksta sovu pīredzi, kod kai bārns guoja leidza lelajim i pīsadaleja značku viļkšonā, ciparu saukšonā i pīdzeivuoja ari tradicionaluos kulturys izneikšonu Latgolā.

Kod vysi dīnys dorbi beja apdareiti, apsejom boltus skustus, pajēmem rožoncys i guojom dzīduotu pi krysta. Babeņai beja malnūs vuokūs īšyutys gruomotys, es varieju pajimt kaidu nu jūs. Dzīduoja puorsvorā sīvītis, reizem ari veirīši. Es beju vīneigais bārns lelūs vydā.

Dzīduojumi nūtyka vysu maja mienesi – kod leja leits, vysi sasaspīde mozajā krucifiksa nameņā voi saguoja kliets prīškā. Koč dorbs kolhozā beja gryuts, cylvāki vysleidza atroda laiku. Dzīduoja daudzbaļseigai, vuordus i melodejis vairums zynuoja nu golvys.

Annys Vyzbulis rokstu skaiti ituos nedelis (16.05.-22.05.2013.) žurnalā “Ir” voi ari škārsteiklā ite.

Izmontuotys Edeitis Husaris fotografejis nu maja dzīduojumu, kas 2010. goda 2. majā Nūvodu dīnys laikā nūtyka Latvejis Breivdobys muzejā i kur pīsadaleja bīdreibu “Trešō zvaigzne” i “Latgolys Studentu centrs” dzīduotuojis. Centrā muzeja krucifikss, calts 1887.godā Kapeņu pogosta Gutu cīmā.