Aizvadeitajā sastdīnē Reigā, Mežaparkā, nūtyka leidz šam Latvejā nabejs pasuokums – Latvejis gūdu saimineicu saīts, kurs puļcēja lobuokuos lauku saimineicys nu Latgolys, Kūrzemis, Vidzemis i Zemgalis. Vīns nu pasuokuma organizatorim beja „Gūdu saimineiču bīdreiba” ar Aglyunys Maizis muzeja vadeituoju Viju Ancāni prīkšgolā.

Gūdu saimineicys, taipat kai cyti tautys tradiceju pīkūpieji, ir tuos, kas sagloboj tū Latvejis kulturys montuojuma daļu, kuru navar ni īmyužynuot fotografejā, ni pietnīku pīrokstūs, ni īlikt muzejā aiz stykla. Tei ir myusu boguoteiba, kura ir dzeiva tik ilgi, cikom kaids tur cīnā tradicejis i juos ruoda puorejim. Var drūši apgolvuot, ka vēļ vysūs Latvejis nūvodūs gūdu reikuošonys tradiceja ar boguoteigi kluotim goldim ir dzeiva i tai ir turpynuotuoji.

Saimineicys reidzinīkim nūbaudeišonai nu vysim nūvodim beja atvadušs gūdim rakstureiguokūs iedīņus i dzierīnus, itūgod uzsvors beja lykts iz kuozom – varēja paraudzeit kuozu tortus i eipašuos zupys. Taipat saimineicys sasaceņte sovā storpā dažaidūs aizdavumūs, pīmāram, kurai lobuok īsadūs vystys nūplyukšona, kurei lobuok nūskuss buļbys. Ari pasuokuma gosti varēja puorbaudeit sovu veikleibu i praktiskuos īmanis blīnu mesšonā iz ponnys i maizis meiceišonā.
Kai eistūs gūdūs īrosts, ari itūreiz beja muzyka, ar latgaliskom dzīsmem sanuokušūs prīcēja folklorys kūpys „Svātra” i „Maskačkas spēlmaņi”. Naizpalyka ari bez kluotasūšūs apdzīduošonys, eipaši aktivys beja latgalītis i kūrzemneicys. Fragmentu nu jūs sovstarpejuos apsadzīduošonys i viļkšonys iz zūba var nūsaklauseit zamuok.

Kartenis: LaKuGys arhivs
Ziņu sagataveja: LaKuGa