Kārlis Skaubītis dzims 1889. goda 20. aprelī Krustpiļs pogostā, Daugovpiļs apriņčī. Skaubītis beja na viņ īvārojams liduotuojs i izgudruotuojs, bet ari latvīšu aviacejis tāvs, partū ka jis interesējuos par gaisa liduošonys muokslu tod, kod par tū nivīns nadūmuoja. 12 godu vacumā jis nu audakla i kuorkla klyudzeņom iztaiseja spuornus, ar kurim „izalaide” pa lūgu nu sātys ūtruo stuova. Jaunekļa godūs jis pīsavierse sportam, fiziskuo spāka kūpšonai, pīsadaleja greku-rūmīšu ceiņuos. 1909. godā jis konstruēja sovu pyrmū aeroplānu – četrpluoksni, kam vajadzēja pasaceļt gaisā i laistīs, aviatoram grīžūt propelleru ar muskuļu spāku, bet leidzekļu tryukuma deļ itū projektu jis navarēja realizēt.

Karteņa: spilve-rix.lv/lv

Vēļ vuiceidamīs pamatškolā, Kārlis Skaubītis struoduoja balalaiku fabrikā Jākubpilī. Piec vuiceibom Jākubpiļs piļsātys pamatškolā jis kai eksterns (škoļnīks, kurs kuortoj eksamenus kaidā vuiceibu īstuodī, kuru nav apmekliejs) pabeidze Valkys realškolu. Byudams škoļnīks, jis breivajā laikā uztaiseja aerostatu, kas izaruodeja apmārūs par mozu – ceļtspieja beja par vuoju, lai pacaltu gaisā cylvāku. 1911. godā jis iztaiseja ūtru aeroplanu, divpluoksni ar motoru, bet rezultati nabeja apmīrynūši. Skaubītis byuvi puortrauce i īsuoce projektēt aerostatu. Krustpils tierguotuojs Levins paleidzēja Skaubītim, kurs zīduoja audaklu vajadzeigajā daudzumā.

Skaubīša vuords vēļ vairuok palyka pazeistams 1912. godā, kod jis ar pošizgudruotu gaisa balonu Krustpiļī iz mozys salenis beja nūdūmuojs pasaceļt gaisā, atguodoj K. Skudra. Krīvejis i Latvejis piļsātuos jis veice kūpskaitā 56 liduojumus i 13 reizis izlēce nu aerostata ar pašdarynuotu izpletni. 1914. g. Skaubītis suoce taiseit poša konstruātū lidmašynys i balona kombinaceju, kū naīsadeve pabeigt, partū ka īsasuoce Pyrmais pasauļa kars.

Skaubītis īsastuoja kara dīnastā, kur tyka īdaleits 1. aviacejis rūtā i komandāts iz motoristu kursim Pīterburgys Politehniskajā institutā. Piec tam jū komandēja iz kara aviacejis školu Gatčinā. 1915. g. 22. augustā piec cīši sekmeigi izturāta puorbaudejuma Skaubīti komandēja iz Austrejis fronti, kur jis veice sekmeigus izlyuklidojumus, artilerejis korigiešonu, pīsadaleja nakts kaujis liduojumūs i bombardiešonys operacejuos.

Karteņa: spilve-rix.lv/lv

1917. g. 12. septembrī izlykliduojumā pretinīka zenitartilerejis granata eksplodēja lidmašynys tyvumā, nūdorūt tai nūpītnus zaudiejumus i kontuzejūt liduotuoju, kam tūmār īsadeve ar sašautū lidmašynu puorliduot vuocīšu fronti i nūsalaist. Smogā sitīnī pret zemi juo „Vuazens” puorsavērte lyužņu skaudzē, nu kurys pīsasteigušs karaveiri izvylka smogi cītušū Skaubīti. Īvainuojumi praseja ilgu izaveseļuošonu i atsakūpšonu lazaretē. Skaubītis frontē pret vuocīšim veica 95 kaujis liduojumus.

1921. godā Skaubīti kai Latvejis pavaļstnīku demobilizēja nu Sorkonuos armejis, i jis kūpā ar sovu saimi atsagrīze dzymtajā zemē, kur veice pīnuokumus kai liduotuojs, lidapmuoceitojs, Aviacejis školys prīkšnīks i Aviacejis diviziona remontdarbneicu prīkšnīks. Sevišku īviereibu jis sajēme ar sovu konstruātū i patentātū aparatu artilerijas guņs korigiešonai, par kū interesējuos na viņ Bruņuošonuos puorvaļde, bet ari ASV i cytys vaļsts, kas pīduovuoja izgudruotuojam lelys naudys summys, ar kū Skaubītis varātu īsuokt jaunu dzeivi bez ryupem par sevi i saimi, saleidzynojūt ar mozū viersleitnanta olgu. 1929. g. 5. septembrī Kārlis Skaubītis guoja būjā aviokatastrofā, kod avarēja lidmašyna „Albatross”.

Roksta autore: Rita Gruševa