Neicgalis Lelais akmiņs

Neicgalis Lelais akmiņs

Neicgalis Lelais akmiņs ir vysleluokais itūšaļt zynomais laukakmiņs Latgolā. Tys atsarūn dzili mežā ap 6 km iz austrumim nu Neicgalis dzelzceļa stacejis, Daugavpiļs nūvodā, Neicgalis mežā iz stygu krustuojuma. Akmiņa garums – 10,5 m, plotums – 10,4 m, augstums – 3,5 m, apkuortmārs – 31,1 m. Akmiņs tyka atrosts Neicgalis mežu bīzūknī ap 1812. godu. Itys arheologiskais pīmineklis ir vaļsts aizsardzeibā nu 1977. goda. Neicgalis Lelais akmiņs seņuok īzeimēja Neicgalis i Kolupa pogostu rūbežu. Akmiņs īzeimiejs ari treju muižu zemu rūbežu. Muižkungi pi ituo akmiņa pījāmuši nu zemnīkim klaušys, piec medeibom dzeiruojuši – akmiņs kuodreiz bejs zam jumta. Seņuok bejušs radzami 12 pakuopīni, niu tikai četri.

Geologi dūmoj, ka vysleluokū Latvejis akmini pyrms 15 godu tyukstūšom atness laduojs aba šliudūņs. Šliudūņs miļzeigū akmini beideja tyukstūš godu. Zynuotnīki dūmoj, ka akmiņs ir atrauts nu Dīnvydrītumu Sūmejis klintuoja i Austrumlatvejis zemīnis Jersikys leidzonumā.

Sasaglobuojušs nūstuosti, kas viestej, ka 18. i 19. gs. iz tuo plokonuos viersys asūt bejs nūvītuots golds i siedekli. Kolupa, Leiksnys, Vuorkovys i cyti apleicejī myužnīki pi akmiņa puļciejušīs medeibuos, lai atsapyustu i „styprynuotūs”. Vītejūs muižnīku ar medeibom saisteituos izdareibys pīmiņ ari V. Gavars, kas Neicgalis mežnīceibā 20. gs. 30. godūs beja mežsorgs i, jauns puiss byudams, pats pīsadaleja muižnīku reikuotajuos medeibuos kai dziniejs. Te asūt svieteiti ari Leigū svātki, i, kai stuosta vacuoki cylvāki, iz akmiņa laukuma nūtykušs danči. Kuodreiz akmiņa suonūs asūt bejušs radzami deveni īkolti pakuopīni, Neicgalis mežnīceibys mežziņs A. Jotsons 1938. godā meža struodnīkam Lauskim lics īkaļt vēļ treis pakuopīņus, par kotru samoksojūt 5 latus.

Neicgalis akmins

Neicgalis akmiņs. Karteņa: dabasretumi.lv

Cara laikūs rekrūšim iz 25 godim giva zemnīku puišus. Jaunekli bīži viņ bāga i slēpēs bīzajūs Neicgalis mežūs, kur par vīnu nu sliepšonuos vītom tyka izraudzeits Lelais Neicgalis akmiņs.

Par Neicgalis akmini ir sastūpamys vairuokys teikys, kas saisteitys ar Daugovu. Leiksnys pogosta īdzeivuotuojs A. Smagars reiz ir stuostejs itaidu teiku: „Valni nūdūmuojušs aizdambēt Daugovu. Jī samekliejušs cīši lelu akmini i tū nasušs iz Daugovu. Akmiņi nasušs divpadsmit valnu. Jī nasušs vysu nakti, bet pret reita pusi tī dzierdiejušs gaili dzīžam, i nu nūsvīdušs akmini pūrā, iz Neicgola i Kolupa meža rūbežys. Itys akmiņs atsarūn tī itū boltu dīnu.”

Bet Leiksnys pogosta īdzeivuotuojs Paukšs stuosta itaidu teiku: „Valnam reiz izguojuse lela skaudeiba par Daugovys teiksmainū i varonū teciejumu. Jis nūdūmuojs reiz tam dareit golu, aizbērt Daugovu vysā tuos teciejumā Latvejis zemē. Koč kur zīmeļūs jis pīgruobs pylnu sovu valniškeigū ratū sītu ar akminim i druozīs iz Daugovu. Natuoļ nu Daugovys jis pamanejs, ka vysi akmini jau izbyrušs Latvejis zīmeļūs, izjamūt vīnu lelu akmini, kas navariejs izkrist caur ratū sītu: nu dusmem gryuds ari tū uorā, kas nūkrits Neicgalis pūrā, natuoļ nu Daugovys.”

Neicgalis akmiņs niu ir vīns nu īvāruojamuokajim dobys turisma objektim Latgolā, kuru byutu vārts apsavērt vysim ceļuotuojim.

 

Roksta autore: Rita Gruševa

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
7
Cat
16:00 Valentina Lukaševiča gruomotys “... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Valentina Lukaševiča gruomotys “... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Mar 7 @ 16:00 – 17:30
7. martā 16.00 stuņdēs Daugovpilī, Latgolys Centralajā bibliotekā, 2. stuovā (Reigys īlā 22a) nūtiks Valentina Lukaševiča vītu stuostu kruojuma “Dīnvydlatgolys stuosti” prezentaceja i sasatikšona ar autoru. Gruomotys 39 stuostūs autors, ceļojūt na tik telpā, bet[...]