Četrys nedelis pyrma Zīmyssvātku cylvāki nūsadūd gaideišonys breinumam. Kotru nedeļu aizdadzūt svecis Adventa vaiņukā, teik gaideiti Zīmyssvātki. Sovukuort tradicionalajā latvīšu kulturā dīna pyrma Zīmyssvātku teik saukta par Kūču vokoru.

Kūču vokors ir myusu dīnu Svātvokors, kas ir 24. decembra vokorā. Itaids nūsaukums radīs nu tradicionaluo iedīņa, kū ēde vokorā pyrma Zīmyssvātku. Iedīni sauc kūčis. Cytūs Latvejis nūvodūs itū iedīni gataveja, vuorūt mīžu ci kvīšu gryudus kūpā ar cyukys golvys pusi. Latgolā itū iedīni gataveja nu vasalim, izmierceitim ci apvuoreitim i mada iudinī soldynuotim mīžu, ratuok kvīšu gryudim, kuru lītuošona simbolizēja lobkluojeibu i augleibu.

Iz itim svātkim var pasavērt nu divejim aspektim – kai nu paguoniskuos, tai nu kristeiguos tradicejis. Saskotūt i kūpeigys īzeimis, i atškireigys. Kai kūpeigu var nūsaukt tū, ka sātuos teik īvīsta kuorteiba, telpys teik izrūtuotys i teik izgraznuota svātku egleite, kai ari teik sagataveits svātku golds.

Mītiskajā tradicejā itī svātki saistuos ar tymsys atsakuopšonu i gaismys uzvoru. Itei dīna ir pylna ar maģiskom darbeibom i lītom, kas nav īspiejomys cytuos dīnuos. Cylvāki var sasazynuot ar myrušajim i saprast dzeivnīku volūdu. Tys beja vokors, kod, pīmāram, cylvāki raudzeja nūteikt sovys dzeivis garumu. Kotrs izvylka vīnu saļmeņu, i kuram tyka vysueisuokais, tys ari vysdreižuok mieršūt. Pastuovēja ari vairuokys darbeibys ci aizlīgumi, kas beja saisteiti ar materialū lobkluojeibu, pīmāram, nadreikstēja sukuot motus, kab vystys naizkašuotu duorzu. Ka gribēja, kab vuškom byutu bolti jāri, tod meitinem vajadzēja piec pierts kailom skrīt da klāva i atspīst klāva durovys ar bārza molkys pagali, bet, ka grbēja malnus jārus, tod ar apdagušu pagali.

Ari kristeiguo tradiceja sevī sagloboj gaismys simboliku. Gaisma teik saisteita ar Kristus pīdzimšonu. Itei dīna saistejuos ar lelu gavieni, kas tyka īvāruots, gaidūt leluos svātku vakarenis, kas tyka pasnāgtys, pasaruodūt pyrmajom vokora zvaigznem, kū saisteja ar Betlemis zvaigzni. Golds tyka kluots ar boltu goldautu, i iz golda tyka lykts sīns, kū ari saisteja ar Jezus bierneņa pīdzimšonu. Svātku vakareņuos nadreikstēja byut galis i pīna produkti. Kai jau pasaceits suokumā, goldā beja kūčis, kai ari zivs, zierņi, zupys, vysaidi pluocini, kliņgeri. Pi golda beja vīta nagaideitam gostam, kura personā, piec ticeigūs tradicejis, tyka saskateita Kristus seja. Piec vakareņom cylvāki skaiteja puotorus i dzīduoja dzīsmis, kai ari agri guoja pi mīra, kab nu reita varātu dūtīs iz svātku dīvakolpuojumu.

Ari šūbreid itys vokors ir cīši nūzeimeigs. Lai gon lela daļa vaira nazyna, kas ir kūčis, tūmār daudzys nu tradiceju ir sasaglobuojušuos. Kai seņuok, tai arī tāņ tī ir saimis svātki, kod vysa saime ir kūpā. Itamūs svātkūs teik sveikta gaisma i vyss lobais.

Roksta autore: Laura Keiša