Naaizmierstulis jaunradis dorbu konkurss/Jaunuokuos grupys dorbi I

Naaizmierstulis jaunradis dorbu konkurss/Jaunuokuos grupys dorbi I

Ari itūgod LaKuGa pīduovoj puorskaitet latgaliski topušūs dorbus Latgolys lauku školu jaunradis konkursa ītvorūs, kas veļteits  literatei Naaizmierstulei. Konkursa tema beja “…soki, kū gribi dzeivē sasnēgt? Uz kū nasās tovs prōts un sirds?”. Itūreiz jiusu viereibai daļa nu jaunuokuos grupys (5.-7. klase) dorbu.

Autore: Aiga Kroiče, Aglyunys vydsškolys 5. klasis škoļneica

Muni sasnāgumi

Es na bīži īsadūmoju par sovu nuokūtni, bet goduos taidi breiži, ka najaušam padūmoju: „Muosa jau byus medmuosa, bet bruoļs…, a kas es byušu? Kas maņ saīt?”

I dūmoju, kai es varātu izavērt, kur dzeivuotu i tt. Maņ taidu sapynu ir daudz.

Ja tai padūmoj, maņ ir piec kuo tīktīs. Es grybātu byut aktrise. Grybātu tāluot vysaiduos kinuos, struoduot vysaidūs teatrūs. Sirds ar pruotu maņ nasās piec itim sapynim, sapynu pīpiļdejumim.

Es vuicūs Bazilikys Muzykys školā. Labi dzīžu, spēleju klavīris. Vēļ tik mani napamat bailis un kautriešonuos nu publikys. Bet akteram vysa dzeive publikys prīškā. Pi tuo maņ daudz juostruodoj. Ka nu leluokais sapyns napīsapylda, tod ir cyti. Tūs es saucu par rezervis sapynim. Tī varbyut ir mozuoki, nav tik cyldoni.

Es nasabādoju, ka napīsapylda, golvonais, ka ir sapyni. Bez sapynim nabyutu sasnāgumu. Sapyni padora cylvāku eipašu. Tys nav kai dzeivinīkim, piec dobys vyss.

Mes asam breivi sovūs sapynūs i dorom piec sova pruota. Iz tū pruots i nasās.

Sovā dzeivē es grybu sasnēgt vari breivi sapynuot i ceineitīs par sovu sapynu pīpiļdejumu.

 

Autore: Daiga Abramāne, Cyblys vydsškolys 7. klasis škoļneica

Iz kū nasās tovs…

Iz kū nasās tovs pruots un sirds? Iz dobys skaistumu un vīnreizeibu? Voi iz gryutu dorbu? Iz mīlesteibu? Voi tu ceņtīs sasnēgt kolnu viersyunis? Voi tu gribi paleidzēt sovai Tāvzemei, Latvejai? Voi tu izjiuti sovu pīdareibu tautai?

Varbyut tova dvēsele gryb izaraut un uzrunot vysus latvīšus? Lai vysi pasaver, kaida skaista myusu Latveja. Kod myusu doba suok plaukt un zīdēt, jei viņ kluseibā prosa: „Voi tīšom jius, cilvāki, navarat īzavērt vysmoz vīnu mozu breidi, cik Latveja ir skaista, ka taidu skaistumu jius nikur cytur naredzēsit?”Cilvāki naradz un pat nasacenš īzavērt, kas ir apleik. Jī viņ skrīn un skrīn, dīnu un nakti, poši nazynūt eisti, kur jī skrīn. I piec kuo jī skrīn? Varbyut vajag apsastuot i padūmuot – iz kurīni es skrīnu? Voi tys ir muns mierkis un punkts, kū es grybu sasnēgt? Voi es bīži dūmoju par sovu Latveju? Voi es naasu aizmierss, ka asu daļa nu Latvejis?

Voi tev nasaruoda, ka apleik daudzi radz viņ ļaunū un slyktū, bet tū lobokū nasaskota? Tū, ka pasaulī ir daudz lobu lītu. Tū, ka pasauļs nav tik ļauns. Tū, ka daudzi tevi mīļoj un sorgoj. Tū, ka tu esi vajadzeigs saimei, draugim, cylvākim un Latvejai? Tu esi daļa nu Latvejis. Tu esi Latveja. Tagad sabīdreibā vajag daudz lobu cylvāku, kas nastu gaismu. Taidu cylvāku, kas jādz saglobuot mīru, kod vysi apliek sirdejās, kas varātu naidu apklusynuot, nasaceļt. Myusu pasaulī vajag taišni taidus cylvākus. Varbyut taišni taids esi tu? Varbyut tu vari paleidzēt un nest tū mīru, kuru vysim vajag? Varbyut taišni tevī ir tys gaišums, kurš var izaplest taidā augstumā un plašumā – leidz pošam viersyunem? Taišni tu esi vajadzeigs ar sovu dedzeibu acīs, kurys tveikst piec Latvejis vīnoteibys mīrā un sapratnē.

Mes vysi gribim kaut kū sasnēgt. Mums tys ir juosasnēdz, mums ir juopīpylda sova dvēsele ar tū, kū tei gaida. Dvēsele gryb na tik sasnāgumus, bet ari mīlesteibu. Ari tū gryb poša dvēsele. Sekojit sovai sirdei, klausitēs, kū sauc jums Latveja, myusu Tāvzeme, kū Latveja gryb nu tevis un vysu myusu. Latveja gryb uzticebu, uzticeibu itai zemei. Latveja sauc palikt ite, tovā daļā nu juos. Bet daudzi nasadzierd saucīņus. Aizbrauc… Deļtuo palicit mīrā! Klausitēs sovā dvēselē un sekojit tai! Uzklausit cylvākus, paleidzit jim! Lai ari iz kū nasās tovs pruots, palic ite, Latvejā, sorgoj jū un esi laimeigs!

Vajag mudynuot cylvākus dzeivuot cytaiduok. Lai Latveja lepuotūs. Lai pats lepuotūs. Lai kotra daleņa tovys sirds dagtu ar cereibu un puorlīceibu, ka tys, kū tu dori, ir vajadzeigs na tik tev, bet ari Latvejai.

 

Autore: Ilze Jermacāne, Brīžucīma pamatškolys 7. klasis škoļneica

Par dzeivis jāgu dūmojūt

 Ir dažaidi cylvāki gon piec izskota, gon piec rakstura, gon piec dzeivis apstuoklim, vajadzeibom. Kaida sacietīs, ka kotram „ir dotas dažādas izvēles iespējas. Katra izvēle virza mūsu dzīvi tālāk un norāda, kurā virzienā varam augt un attīstīties – ja vien to vēlamies” līk dūmuot par tū, ka izvieļu prīškā asam vīnaiži, tik kotrs pījeam sovu lāmumu.

Tei myusu izvēle ir mierkis, iz kū tīcamis i kū gribim dzeivē sasnēgt. Tys ir myusu pīnuokums, kas juodora, lai nūdzeivuotī godi nabyutu juonūžāloj. Bezmierkeiga dzeive ir tukša, tei ir kai caurs sīts, kai palovys i kai rudiņs vieja sanastys lopys.

Sasnēgt carātū na vīgli, i ni vysi tū spiej. Deļtuo ari šudiņ ir cylvāki, par kurim runoj cauri godu symtim, i ari taidi, par kurim runys izabeidz kopsātā. Deļtuo Denī Didro atziņai, ka „es esmu tas, kas es esmu, un palieku tas, kas es esmu, taču rīkojos, runāju tā, kā pienākas,” ir lels spāks, lai apsazynuotu, ka pasauli veidojam mes, cylvāki, ar sovom dūmom, dorbim i skotu iz nuokūtni.

Reiziem ir gryuši saprast, kū gribim. Naratai nu bārnu dīnom dūmojam, par kū kliušu, kū sasnēgšu. Varbyut byušu aktrise, jo jādzu labi tāluot. Vāluok sapynoju par dzīduotoju, juo školuotoja soka, cik maņ lobs bolss. Tod sirds pīsagiun dzeivinīkīm, i gribīs byut par jūs gluobieju. Nui, beja tik daudz ideju, iz kū nesēs pruots i sapynuoja sirds. I tai, godim īmūt, kliustam nūpītnuoki, leidz beidzūt saprūtam, kam veltēt sovu dzeivi. Asam laimeigi, ka sirdsgudreiba i pruots īt rūku rūkā.

Lai varātu kū sasnēgt, tev ir juobyut apziņai, ka tys ir vajadzeigs. Ir juoapzynoj, ka sasnāgumi nav vīgli ejami celi. Byus vajadzeigs daudzi spāka, lai izkuoptu nu bedrem, varbyut pat dziļuokom īlejom, jo cylvāks nūsaryuda dzeivis gryuteibuos. Tik tai teik taiseits raksturs, kam ir svareiga lūma iz tuo nūspraustuo mierķa.

Iz lelū mierki īmam pakuopeniski, pa vydam sapynojūt par muozuokim. Bet tik tod, kod asam spāku brīdumā, saprūtam, kū eisti dzeivē grybim sasnēgt.

Karteņa: Intys Valainis zeimiejums

Kalenders

Nov
6
Tre
16:00 Fotokluba “Ezerzeme F” izstuodis... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Fotokluba “Ezerzeme F” izstuodis... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Nov 6 @ 16:00 – 17:00
Nu 5. novembra da 30. novembra Latgolys Centralajā bibliotekā (Reigys īlā 22a, Daugovpilī) byus apsaverama fotokluba “Ezerzeme F” jaunuokuo fotografeju izstuode “Logi”. Tamā sovu unikalū redzīni iz lūgim skateituojim pīduovoj fotografi Linards Onzuls, Svetlana Pokule,[...]
Nov
7
Cat
20:00 Puosoku vokors “Losom latgaliski!” @ tīšsaistē
Puosoku vokors “Losom latgaliski!” @ tīšsaistē
Nov 7 @ 20:00 – 21:00
Nu 14. oktobra da 14. novembra Dagdys kulturys centra Facebook lopā kotru pyrmūdīni i catūrtdīni 20.00 stuņdēs bārni i jūs vacuoki varēs klauseitīs latgalīšu literatis Egitys Kancānis saraksteituos “Jaņča puorsokys”, kū skaiteis Kruoslovys nūvodā zynomi cylvāki. Taipat bārnim[...]