25. majā Daugovpiļs nūvoda Naujenis pogosta Slutišķu cīmā ar plašu svātku programu nūsaslēdze Storptautiskais tautys muokslys festivals “Augšdaugava 2014”.

Festivalā  pīsadaleja  33  kolektivi  ar 470 dalinīkim, 16 breivpruoteigī  paleigi  nu Daugovpiļs, Iergļu, Siguldys Krustpiļs, Lubuonys nūvodim i Daugovpiļs piļsātys.

Svātku programu boguotynuoja  Eiropys Savīneibys programys “Eiropa pilsoņiem” projekta “Pilsētu un vecpilsētu tēla atjaunošana” atbolsts sadarbeibā ar Islys pošvaļdeibu (Malta), Fara San Martino pošvaļdeibu (Italeja), Zarasu rajona pošvaļdeibu (Lītova).  Festivalu apmeklēja 70 itūs vaļstu  puorstuovi i koncertūs pīsadaleja projekta tradicionaluos kulturys izpiļdeituoji –  folkmuzykys grupa “Aurora” nu Maltys, tautys deju kolektivs nu Italejis i Zarasu kulturys centra lītaunīku tautys muzykys kapela “Čir-vir-vyrai”.

“Augšdaugavas”  godatiergā pīsadaleja 8  tierdznīceibys uzjāmumi, 42 omotnīki i sātys ražuotuoji.

Festivala organizatori ir pateiceigi vysim pasuokuma dalinīkim, kuri nūzeimeigi palelynuoja Lelū Augšdaugovys musturdeču, kas beja ituo gods festivala golvonuo vizualuo zeime.

Musturdečs tyka papyldynuots ar 520 jaunim tekstildorbim. Naujenis Nūvodpietnīceibys muzejs pasasoka Daugovpiļs nūvoda seniorim, kuri musturdečam pīvīnuoja 211 tekstila fragmentus i  Daugovpiļs nūvoda školom (110 gab.). Paļdis Juoņam Kokānam nu Kalkūnis par kruošņajim 28 fragmentim i Ģertrūdei Rasnačei par 88 fragmentim.

Ituos  vosorys celi pa gleznainū Augšdaugovu ir laipni atvārti sevkuram ceļuotuojam. Naujenis nūvodpietnīceibys muzejs pīduovoj vairuokys tematiskuos ekskursejis – “Livonijas ordeņa viduslaiku Dinaburgas pils vēsture”, “Vecticībnieku dzīvesveids un kultūra”, “Ievērojamas personības Daugavpils novadā”, “Vakarēšanas tradīcijas Latgalē”, “Rokdarbi Daugavpils novadā”, kai ari rodūšys nūdarbeibys, kuruos var īsavuiceit jaunys prasmis – opolūs tepikeišu tamburiešonu, čaja maiseņu izšyušonu, blīnu cepšonu, klūgu peišonu, turpynuot  Leluo Augšdaugovys musturdeča veiduošonu i atmiņu raksteišonu “Tautas atmiņu lādei”.

Ziņa sagataveita piec Daugovpiļs nūvoda Kulturys puorvaļdis dūtuos informacejis