Nu 30. juļa leidz 30. augustam, Reigā, galerejā “Daugava” byus apsaverama muokslinīka Osvalda Zvejsaļnīka izstuode “Terra Vitae”.

Osvalds Zvejsaļnīks: “Gleznīceiba maņ ir sevis izsaceišonys veids. Vysūs žanrūs asmu rysynuojs tik dažys sev tyvys temys, golvonuo nu tom ZEME, ZEMNĪKS i juo DORBS.

Gleznoju dreiži, tok dorbi tūp lieni, partū ka cīši daudz puorgleznoju. Pošu gleznuošonys procesu uztveru kai smogu, saspryngtu dorbu – gandarejumu dūd vīneigi rezultats, ka tys pošam ruodīs veiksmeigs.

Maņ ruodīs, ka kruosa gleznīceibā – leidzeigi skaņai muzykā – spiej akumulēt zynomu emocionalu sprīdzi. Gleznuotuoja aizdavums tod ir gleznu emocionali uzluodēt, kū praktiski var panuokt, pretstotūt i izsvorojūt attīceigus kruosu tūņus, tūs attīceibys. Itei emocionali uzluodietuo kruosa tad ari ir VĪNEIGUO lobys gleznīceibys pazeime.”

Osvalds Zvejsaļnīks (1944) gleznoj tū, kū labi pazeist, saprūt i mīļoj, tei ir Latgolys kruošņuo doba ar bārzu bierzim, azaru spīgelim, vysspūdruokū sauli i vysboguotuokajim cylvākim, partū ka jim pīdar itei  zeme, saukta par Muorys zemi, ar dyžu viesturi i kruošņom tradicejom. Latgolys muols teik puorvārsts spūži glazietā, skaneigā keramikā, latgalīšu skumis, ilgys, mīlesteiba izdzīduota tautysdzīsmēs, nu gleznuotuojs Osvalds Zvejsaļnīks gleznoj itū sovu zemi – Latgolu.