Daugovpiļs nūvoda Ambeļu pogostā nu 2. leidz 4. augustam pyrmū reizi Latvejā nūtiks permakulturys aba ilgtspiejeigys saimnīkuošonys festivals “SOL-MI”, kura golvonuos temys ir ekobyuvnīceiba, ekoduorzkūpeiba, ekokukne i “dzeivuo” muziciešona.

Sastdiņ, 2. augustā, festivals suoksīs 11.00 ar Pītera Paukša lekceju par ilgtspiejeigu saimnīkuošonu, dīnys turpynuojumā – meistardarbneicys ekobyuvnīceibā (muola kleka veiduošonā) Latgolys keramiķa Evalda Vasilevska vadeibā. Paraleli tam interesenti varēs pasavuiceit bolku tiesšonys prasmis, kū īruodeis namdars Oskars Mežnīks, kurs leidzeigys meistarklasis ir vadejs ari Zvīdrejā. Festivala dalinīki īsapazeis ari ar vairuokom ilgtspiejeigys saimnīkuošonys tehnikom, kas jau vairuokus godus teik praktiski eistynuotys Ilzis i Oskara Mežnīku permakulturys saimisteibā. Interesenti varēs leidzadorbuot ekokuknē, vuicūtīs i latgalīšu tradicionalūs iedīņu, i modernu vegetaru iedīņu pagataveišonu. Dīnys nūslāgumā 18.00 nūtiks festivala dzeivuos muzykys koncerts, kurā uzastuos muziki nu Latvejis i Armenejis, pīduovojūt baudeit vydslaiku muzyku, latgalīšu tradicionalū dzīduošonu i muziciešonu, postfolkloru i autordzīsmis latgaliski.

Svātdiņ, 3.augustā, turpynuosīs jau pīmynātuos meistarklasis ekobyuvnīceibā, papyldus pīduovojūt vareibu vuiceitīs pagatavēt rudzu myltu kruosu, kurys izmontuošona ir videi draudzeigs veids, kai pasorguot kūksni. Par veseleigu dzeivisveidu iz sarunu i diskuseju aicynuos bīdreibys “Dobys draugu klubs” vadeituoja Helena Piziča. Svātdiņ aizasuoks praktiskys nūdarbeibys pi festivala eipašuo gosta, agroekologejis i permakulturys specialista Mateo Macolys (Italeja).

Pyrmūdiņ, 4.augustā, festivals nūsaslēgs ar seminaru par biologiskajim preparatim, eipaši aicynojūt pīsadaleit biologiskūs zemnīkus, mozduorzeņu īpašnīkus, interesentus. Seminara pyrmajā daļā plānuota lekceja par senejim kulturaugim i permakulturys elementim senejuos sātuos, lektors – sāklu kolekcionars i ekokusteibys aktivists Juoņs Puntuļs. Ūtrajā daļā – praktiska nūdarbeiba “Biologiskī preparati augsnis augleibys uzlobuošonai. Metodis preparatu gataveišonā”, kū vadeis Mateo Macola.

Pasuokums īcarāts kai sasatikšomys platforma kūpīnom i saimem, kurys jau sovuos saimisteibuos eistynoj ilgtspiejeigys saimnīkuošonys (t.sk. permakulturys) principus, kab sovstarpieji īsapazeitu, daleitūs pīredzē, zynuošonuos. Taipat ari pasuokums atvārts vysim tim, kuri interesejās par saimnīkuošonys metodem, kas pīmāruotys saimis mozajom saimisteibom laukūs, mozduorzenim piļsātuos.

Permakulturys festivalu “SOL-MI” reikoj bīdreiba “Kulturys studeja “Speiga”” projekta “Biedrības „Kulturys studeja „Speiga”” darbības programma Latgales lauku ilgtspējas veicināšanai” ītvorūs. Projektu finansiali atbolsta Islande, Lihtenšteina i Norvegeja.