Ituo gods suokumā Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs jau tradicionali organizej pasuokumu ciklu, pīmynūt Pīteri Martinsonu juo dzimšonys dīnā. 28. janvarī sadarbeibā ar Latgolys Centralū biblioteku tiks atkluota izstuode “Pēteris Martinsons. Grafika” (LCB Laseitovā 13 stuņdēs) i nūtiks izdavuma “Latgalē dzimušu mākslinieku dzīvesstāsti. Pēteris Martinsons” prezentaceja (Rotko centrā 15 stuņdēs).

Izstuodē “Pēteris Martinsons. Grafika” byus apsaverami Pītera Martinsona grafikys zeimiejumi, kas radeiti laikā nu 1980. da 2009. goda. Grafikys tehnikā veiktī smolkī, pat kaligrafiskī zeimiejumi beja keramiķa kasdīnys i vairuoku keramikys izstuožu naatjemama sastuovdaļa. Formatūs dažaidī zeimiejumi šaļtim beja kai skicis, kas puortopa ar apbreinuojamu ryupeibu i pacīteibu taiseitajūs keramikys dorbūs, kai atseviški, gleiši īrāmeiti muokslys dorbi voi vīnkuoršys pīzeimis, dūmu liduojums, sajiutu atspīgeļuojums iz nalelu pīzeimu lapeņu voi nu teksta breivu papeira laukumu. Izstuode radeita sadarbeibā ar Latgolys Centralū biblioteku i byus apsaverama bibliotekys skaiteitovā da 19. februara.

Keramika Pītera Martinsona publicātais dzeivisstuosts ir muokslinīka spontans, šaļtim analitisks, pat filozofisks, nu cytušaļt kuriozs stuostejums par “gadīnim i najaušeibom” voi vys tik lykumsakareibom juo dzeivē. Kab precizātu stuostejumā pīmynātuos nūtikšonys i personys, intervejis tekstu papyldynoj redaktoru Zanis Melānis i Zandys Zībenis sagataveitī komentari, kuru sagataveišonys procesā atsakluoj vairuoki mozuok zynomi fakti, kai ari ilustracejis i cyti materiali nu Pītera Martinsona radinīku, draugu, kolegu privātajim arhivim. Pītera Martinsona dzeivisstuosts ir pyrmuo publikaceja serejā “Latgolā dzymušu muokslinīku dzeivisstuosti”, kū veidoj Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs. Izdavums radeits ar Latgolys regiona atteisteibys agentura izsludynuotuos Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latvejis vaļsts mežu atbaļsteituo Latgolys kulturys programa 2014” atbolstu.