Da 6. marta Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzejs Preiļu golvonajā bibliotekā pīduovoj muokslinīka Jezupa Pīgožņa (1934 – 2014) jubileja izstuodi “Krāsas, līnijas un formas”.

Jezups Pīgoznis dzims 1934. goda 15. septembrī Rēzeknis apriņča Ružinys pogosta Odumānu sādžys Sidrabeņu sātā. Izaudzs zemnīku saimē vītejūs vierteibu – dobys, lauku dorbu, folklorys i etnografejis – īskauts. Pamatizgleiteibu sajiems Dravnīku pamatškolā. 1953. godā pabeidzs J. Rozentāla Reigys muokslys vydsškolu, 1959. godā  – Latvejis Vaļsts Muokslys akademejis gleznīceibys nūdaļu ar diplomdorbu “Līgo vakars”. 1992. godā sajiems Muokslys magistra grādu. Bejs Latvejis Muokslys akademejis vacuokais pasnīdziejs (1972 – 1986), docents (1986 – 1992). Pīškierts profesora zynuotniskais nūsaukums Latvejis Muokslys akademejā (1992). PSRS Muokslinīku savīneibys vaļdis lūceklis (1983 – 1989), Latvejis Muokslinīku savīneibys Vaļdis prīšksādātuoja vītnīks (1987 – 1990). Vysūs omotūs i vysu sovu apzineigū dorba myužu muokslinīks ryupiejīs par dzymtuos Latgolys kulturys dzeivis kvalitati i paleidziejs Latgolys muokslinīkim izstuožu, t.sk. storptautiskūs, sareikuošonā. 1982. godā sajiems Latvejis PSR Nūpalnim boguotuo muokslys darbinīka gūda nūsaukumu. 2011. godā apbolvuots ar Treju Zvaigžņu ordini.

Jubileja personalizstuodē Preiļūs apsaveramys gleznys nu Pīgožņu saimis privatkolekcejis, kurys radeitys laika periodā nu 1990. goda da 2014. goda. “Saule mežā”, tai saucās vīns nu pādejim muokslinīka dorbim.

Izstuodis tematiku veidoj puorsvorā ainova, kuru var identificēt ar Latgolys ainovu. Tei ir fantastiska vīzeja par dobu – uobeļneicys zīmā, palazdis mežā, bārzi pļovys vydā, plaukstūši kūki, upe, saulis gaisma.

Apsaverami ari Marokā 2008. godā,  Italejā 2010. godā i Norvegejā 1996. godā radeiti dorbi.