Dagdys nūvodā gasteja arheologs Jurs Urtāns

Dagdys nūvodā gasteja arheologs Jurs Urtāns

Ieva_Trimalniece_8385

Sastdiņ, 18. aprelī, bīdreiba “Kroma kolna bruoliste” Ondrupinē uzjēme arheologu, kultūrviesturnīku, profesoru Juri Urtānu, kab kūpā dūtūs ekspedicejā pa vītiejim piļskolnim Dagdys nūvodā i blokus asūšajūs pogostūs. Ekspedicejis mierkis beja veicynuot informacejis apmaiņu storp akademiskū vidi i vītiejim viesturis entuziastim, kab vaira izzynuotu par tyvumā asūšajim piļskolnim i tūs kulturviesturiskū kontekstu.

Jurs Urtāns ir Latvejis Kulturys akademejis profesors, viesturis i muokslys zynuotņu doktors. Jis Latvejis teritorejā jau vaira nakai 30 godu pietej piļskolnus, i ir vīneigais, kurs tik daudz i dzili pietejs piļskolnus taišni Latgolā. J. Urtāns ir ari daudzu gruomotu autors nu kuru 10 ir veļteitys piļskolnim. Taipat piļskolnu temai jis veļtejs daudzys publikacejis i zynuotniskūs rokstus, informejūt i par īprīkš nazynamim i jaunatkluotim piļskolnim, i analizejūt jau registrātūs.

Ekspediceja pa vītiejim piļskolnim aizasuoce ar J. Urtāna īvodlekceju, kuru muzejā “Ondrupinis lauku sāta” nūsaklauseja ap 20 Kroma Kolna bruolistis bīdru i cyti viesturis interesenti. Kai pyrmais apsaveramūs piļskolnu sarokstā beja Dauguļu Kapču kolns (Andzeļu pusē), tod Brīveru Garadkys kolns (natuoli nu Ondrupinis), Milkys piļskolns (pi Soluoja azara) i Muokūņkolns. Piec tam vysi devēs iz Zeļenopolis Koruotovu kolnu (Viseļnica) – piļskolnu (natuoli nu Lipušku), pa ceļam apsaverūt ari nūstuostim boguotū svātvītu – Zalta kolnu, tod Stalidzānu Svylušū kolnu (natuoli nu Ondrupinis), i nūslāgumā devēs apsavērt Patmaļnīku senkopus, kas atsarūn viņ 400 m nu Kroma kolna.

Gondreiž vysūs piļskolnūs, kai ari senkopūs ekspedicejis dalinīki sasatyka ar napateikamu situaceju – vītys beja izpūstejuši montrači, kas vodūtīs piec nūstuostu, vys vēļ rauga atrast koč kū vierteigu i puordūdamu. Tok nalegalī montraču izrokumi taišni itaiduos vītuos vysbīžuok cīš naveiksmi, partū ka viesturiskuos līceibys, kū tī var atrast, nav vys senejuos rūtys voi īrūči, nu “malnajā tiergā” bezvierteigi artefakti, kas sovukuort arheologim i viesturnīkim dūd nanūviertiejamu pavedīni viesturis meikļu škatynuošonā.

Ekspediceja beidzēs Kroma kolnā, kur piec dīnys izviertiejuma tyka secynuots – montrači, kam pīmāruojama kriminaluo atbiļdeiba, ar nacīnu izatur pret Latgolys kulturviesturis boguoteibom, kai ari naatgrīzeniski izpūstej pošu kulturviesturiskū objektu i vītys artefaktu kontekstu. Tys sovukuort ar kotru nalegalai izroktū dūbi dzieš Latgolys i vysys Latvejis kolektivajā atmiņā kaidu nūzeimeigu viesturis sluoņa aspektu, tuo interpretaceju i pamatuojumu.

Kūpumā tyka secynuots, ka itei ekspediceja beja vierteigs īguļdejums vītiejuos viesturis izzynuošonā. Daudzveideigūs piļskolnu apsavieršona deve lobuoku prīškstotu par senejūs latgaļu apdzeivuotūs vītu izvītuojumu, kai ari īspiejamom aizsardzeibys strategejom uzbrukuma gadīņūs piļskolnūs.

Bīdreibys “Kroma kolna bruoliste” pamatnūsadorbuošona ir 9.-13. godu symta Latgolys teritorejis nūtikšonu i kulturvidis populariziešona i imitiešona. Kroma kolna bruoliste Latgolā ir vīneiguo viesturis aktivistu i rekonstruktoru bīdreiba, kas pietej Latgolys aizviesturi, kulturu, reikoj dzeivuos viesturis pasuokumus, demonstrej kruošņuos i daudzveideiguos rūtys i tārpus, senejūs karaveiru ekipiejumu, īrūčus, ceinis muokslu i sadzeivi, kab sevkurs interesents sajimtu prīškstotu par latgaļu vierteibom, izpratni par laiku i telpu.

Roksta autore: Evija Maļkeviča

Kartenis autore: Īva Trimaļneica

Print Friendly, PDF & Email