Reizi mienesī žurnalā “Ir” teik publicāta latgalīšu sleja, kas viestej par aktualom nūtikšonom i vaicuojumim. Itūreiz Zaigys Pavlovskys sleja “Puorkuopt puori zedinim, bet atsagrīzt”.

Fragments nu slejis: Vyss globojās mozuos lītuos i vītuos. Kotru reizi, kod atsagrīžu Rēzeknē nu eisuoka ci garuoka braucīņa, saprūtu, ka asu sātā. Ite ir īpaša aura, ite ir poši tyvuokī. Itūšaļt pavasars pylnā plaukumā izkuors vysus sovus puču lyndrakus i par tū nasakaunej. I tai izdoru i es. Nūsaveru, kai vysi aizbrauc iz Reigu. Tys beja seņ, i suope jau izsuopāta. Ruodejuos, ka īsastuos palākuo rutina. A nikuo nabeja – liktineigs pagrīzīņs, kurs lyka maņ palikt Rēzeknis sirdī, atnese pīredzi, kura izmaineja vairuokys munys dzeivis pozicejis.

Pylnu tekstu var skaiteit irir.lv/2015/6/3/puorkuopt-puori-zedinim-bet-atsagrizt

Slejis autori ir dažaidi Latgolys ļauds — kotru reizi cyts autors, cyta aktualitate, cyts stuosts. Autori teik aicynuoti eisā rokstā izsaceit sovu redziejumu par latgaliskū pasauli i latgaliskuo vītu pasaulī, pastuosteit par sovu pīredzi voi izsaceit sovu redzīni par aktualim vaicuojumim i nūtikšonom.