Latgolys kulturviesturis muzejā nūtiks kinolektorejs par Rēzekni

Latgolys kulturviesturis muzejā nūtiks kinolektorejs par Rēzekni

5. septembrī 11.00 Latgolys Kulturviesturis muzejā iz kinolektoreju “Nepārejošā Latvija. Salas laika upē” aicynoj Latvejis Nacionaluo arhiva Latvejis Vaļsts kinofotofonodokumentu arhivs. Kinoprogramu papyldynuos kinozynuotnīka Agra Redoviča stuostejums.

Latvejis Nacionaluo arhiva Latvejis Vaļsts kinofotofonodokumentu arhivs ir vīns nu myusu vaļsts leluokūs Latvejis kulturviesturiskuo audiovizualuo montuojuma globuotuoju, kurymā uzkruots nūzeimeigs vaļsts viesturis audiovizualais dokumentiejums par Latvejis apdzeivuotom vītom, cylvākim i politiskuos, sabīdryskuos i kulturys dzeivis nūtikšonom Latvejā nu 1910. goda da myusu dīnu. Eipaši nūzeimeiga i interesanta ir laikā nu 1920. goda da 1996. goda radeitūs kinohroniku i kinožurnalu kolekceja, kura dūd vareibu ari piec godu desmitu sajust apturātū laiku, redzēt vysaidys nūtikšonys, saleidzynuot i apjaust daudzuos viesturiskuos puormainis, kas 20. godu symtā ir ītekmiejušys Latveju.

2015. goda rudinī arhivs ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu pīduovoj vysim interesentim apmeklēt kinolektoreja cyklu “Nepārejošā Latvija. Salas laika upē”. Kinolektoreja cyklam izvālātys sešys piļsātys – Rēzekne, Ventspils, Ciesis, Jiurmola, Valmīra, Jelgova – kai solys laika upē, par kuruom uzkruots boguoteigs filmiejumu kluosts, suocūt ar pyrmajim naatkareiguos vaļsts godim, aptverūt nacistiskuos Vuocejis i padūmu okupacejis periodus, da pošys naatkareibys atjaunuošonys. Itamuos piļsātuos demonstrēs konkretai piļsātai veļteitu kinoprogramu, ar kurys paleidzeibu skateituojim byus vareiba atguoduot, īpazeit nu jauna voi veikt piļneigi nagaideitus atkluojumus par sovu dzymtū piļsātu i nūvodu. Kinoprogramys papyldynuos kinozynuotnīka Agra Redoviča stuostejums par kinodokumentim i tymūs atspīguļuotajom nūtikšonom.

Kinolektoreja cyklu arhivs organizej sadarbeibā ar piļsātu pošvaļdeibu institucejom.

Kinolektoreja programys pamatā izmontuoti unikali 1920. – 1930. godu kinožurnali “Latvijas filmu hronika”, “Latvijas skaņu hronika” i dokumentaluos kinys, kuruos radejuši tuo laika zynomuokī Latvejis hroniku i kinu veiduotuoji Arnolds Cālītis (1883-1972), Juoņs Sīlis (1886-1970), Mārteņš Lapiņš (1873-1954), Eduards Kraucs (1898-1977) i cyti.

Piļsātu dzeivis nūrisis daudzpuseigi atspīgeļoj ari kinožurnali “Padomju Latvija”, “Māksla”, “Pionieris”, “Sporta apskats”, “Latvijas hronika”, “Pastarītis” i cyti, kurus veiduojuši režisori Aleksandrs Jevsikovs, Irina Masa, Laimons Gaigals, Aloizs Brenčs, Imants Brils, Hercs Franks, Ivars Seleckis, Aivars Freimanis, Jurs Podnieks, Varis Krūmiņš, Andrejs Apsītis, Laima Žurgina, Jevgenijs Paškēvics, Romualds Pipars i daudzi cyti Latvejis kinoviesturē zynomi autori. Pīmynātūs piļsātu atkluosmei veļteitys ari Reigys kinostudejis, Reigys dokumentalūs kinu studejis, Telefilma “Rīga” veiduotuos dokumentaluos kinys, kuruos ar sovdabeiguoku kino izteiksmis leidzekļu volūdu papyldynoj kinohroniku koncentrātū sižetiskū skatejumu.

Latgolys Kulturviesturis muzejā tiks ruodeita kinoprograma, kas atkluoj vacū i jaunū Rēzekni, personeibys i nūtikšonys piļsātā laikā nu 1923. goda da 1992. goda. Hronikuos apstuodynuotais i īmyužynuotais laiks ļaun pīsadaleit 9. Rēzeknis kuojnīku pulka svātkūs 1923. godā i Latgolys jaunatnis 1. Dzīšmu i sporta svātkūs 1925. godā, vērtīs Pļaujis svātkus i breivdobys tāluojumu “Svētā zeme” 1936. godā, pīminekļa Latgolys atbreivuotuojim atkluošonu 1939. godā, pīsadaleit Rēzeknis 700 godu jubilejā i Vyspasauļa latgalīšu konfereņcē 1992. godā. Pyrmū reizi publiskai demonstriešonai arhivs pīduovoj Juoņa Doreda veiduotū 1920. godu kinožurnalu “Latvijas hronika” par zyrgu skrīšonys saceikstem Rēzeknē.

Kinolektoreja apmekliejums bez moksys

Print

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Oct
22
Pīk
18:00 Atcalts! Vokaluos muzykys koncer... @ Vīneibys noma koncertzals, Daugovpiļs
Atcalts! Vokaluos muzykys koncer... @ Vīneibys noma koncertzals, Daugovpiļs
Oct 22 @ 18:00
22. oktobrī 18.00 stuņdēs Daugovpiļs Vīneibys noma koncertzalā byut vokaluos muzykys vokors, kas ir veļteits dirigentis Terēzijas Brokas pīmiņai.  Muzykys vokorā pīsadalēs Preiļu nūvoda školuotuoju kors “Latgale”, Augšdaugovys nūvoda pošvaļdeibys kulturys centra “Vārpa” jauktais kors[...]
18:00 X Muzykys i muokslys festivals “... @ Daugovpiļs
X Muzykys i muokslys festivals “... @ Daugovpiļs
Oct 22 @ 18:00
X Muzykys i muokslys festivals "Daugavpils ReStArt 2021" @ Daugovpiļs
Itymā nedelī Daugovpilī suocās X Muzykys i muokslys festivals “Daugavpils ReStArt 2021”, tuo mierkis ir atkluot muzykys i muokslys daudzveideibu. Festivala ītvorūs Daugovpilī ar sovom koncertprogramom gasteis taidi muokslinīki kai soliste Margarita Levčuka nu Boltkrīvejis,[...]
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Valmierys kulturys centrs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Valmierys kulturys centrs
Oct 22 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Valmierys kulturys centrs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
29
Pīk
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Oct 29 @ 19:00
Grupys “Baltie lāči” koncertprograma “Tirgus stāsti” @ Preiļu nūvoda kulturys centrs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
30
Sai
09:45 Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Dorbu īsnīgšona Latgolys muoksli... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 30 @ 09:45
Dorbu īsnīgšona Latgolys muokslinīku izstuodei Rudens 2021 "Pēdas/Pādi" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Latgolys Kulturviesturis muzejs aicynoj Latgolys muokslinīkus leidz 30. oktobram īsnīgt dorbus rudiņa izstuodei. Ituo gods rudiņa izstuodis moto ir tema “Pēdas” aba latgaliski “Pādi”. Pādi, kū mums atstuoj nūtikšonys, satyktī cylvāki, šaļtenis.  Izstuodis aptuvenais laiks[...]