5. septembrī 14.00 Bauskys Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā atkluos Jezupa Pīgozņa gleznu izstuodi “Ceļojumu piezīmes”.

Pārņ myužeibā aizguojušais muokslinīks Jezups Pīgoznis vysvaira zynoms kai Latvejis ainovu gleznuotuojs, tok itamā izstuodē īkļauti taišni tī juo dorbi, kuri radeiti ceļuojumūs. Jau nu studeju laiku muokslinīkam patics ceļuot, i tū jis aktivai darejs, apmaklādams Kaukazu, Karpatus i cytys tūlaik pīejamuos eksotiskuos vītys. Ari pyrmajūs uorzemu braucīņūs, par pīmāru, iz tūreizejū Dīnvydslāveju, J. Pīgoznis īmyužynuojs vītiejuos, piečuokuo kara vēļ naskortuos, ainovys sovuos gleznuos. Jau piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys muokslinīks gleznuojs Skandinavejis vaļstīs, Slovakejā, Monako, Italejā, kai ari tuoluokūs ceļuojumūs, nu kuru spylgtuokī gleznīciskī īspaidi radzami muokslinīka gleznuos, kurys radeitys Marokā. Gleznojūt ceļuojumūs uorpus sovys meiļuos Latvejis, Jezups Pīgoznis bīži izmontuojs atškireigu kruosu gammu i gaismu spēlis. Jezupam Pīgoznim patyka gleznuot plenerā, atsarūnūt dobā i puornasūt iz audakla šaļts īspaidu. Tikpat īrosts jam beja ari gleznuot sovā darbneicā piec radzātūs īspaidu. Pādejūs desmit godu ceļuojumūs radeitajuos gleznuos attāluoti ari vītiejī cylvāki, taidā veidā ituos gleznys skaitamys par geografisku vītu portretim.

Izstuodis atkluošonys pasuokumā sasatikšona ar dzeivisbīdri Leontini Pīgozni, meitom Īvu i Lauru Pīgoznem.