Apreļa pyrmajā pusē aizasuoce jauns ceļuojumu cykls “Rainis un Aspazija klauvē”, kas turpynojās vysa obeju dzejnīku 150. jubileja goda garumā. Pyrmuo ceļuojuma ītvorūs beja vareiba īpazeit Raiņa i Aspazejis Reigu, ūtrajā – obejim dzejnīkim nūzeimeigys vītys Jelgovā i Zalinīku pogostā. 5. septembrī nūtiks cykla trešais ceļuojums “Raiņa Sēlija un Latgale”.

Sielejā – dzejnīka dzymtajā pusē – vysupyrma ceļuojuma dalinīki apmeklēs vītys, kur Rainis dzims i nūdzeivuojs sovys dzeivis pyrmūs godus – Varslavānu sātu i Tadenavu, kur itūšaļt nūteik Raiņa muzeja restauraceja.

Tuoļuok ceļš vess iz Randeni, kur Rainis dzeivuoja nu 1869. da 1872. goda. Dīvamžāļ Randenis sāta nav sasaglobuojuse – tuos vītā Daugovys krostā ir pastateits pīminis akmiņs. Piec Randenis apmekliejuma ceļš vess iz Raiņa sātu Berkenelē, kur nūtiks teatralizāta ekskurseja i ceļuojuma dalinīki izzynuos par laiku nu 1872. da 1881. goda.

Ceļuojuma turpynuojumā – vīta, kur atsaroda Vasiļovys pusmuiža, iz kuru Raiņa tāvs puorsacēle piec Berkenelis i kur nu 1883. da 1891. goda saimnīkuoja Raiņa muote Duorte Plīkšāne. Celinīki īsagrīzs ari kopūs, kur atsadus Raiņa tāvs Krišjuoņs Plīkšāns – uzjiemeigais i lepnais latvīts, kurs prota dzeivuot i saimnīkuot ar vierīni.

Ceļuojuma pādejuo apmekliejuma vīta – Raiņa muzejs “Jasmuiža”. Sovulaik Juosmuiža beja Daugovpiļs tierguotuoja Grigoreja Kuznecova eipašums. Raiņa tāvs muižys nūmys leigumu iz divpadsmit godu nūslēdze 1883. godā. Ite dzeivuoja jis pats, Raiņa vacuokuo muosa Līze i breivdīnuos atbrauce tūpūšais dzejnīks, Pīterburgys Universitatis Juridiskuos fakultatis students Juoņs Plīkšāns.

Par Raiņa bierneibu i jauneibu stuosteis i ar dzejnīka dzeivis vītom īpazeistynuos Raiņa i Aspazejis muzeja specialiste, Mag. philol. Gaida Jablovska.

Raiņa dzeju, viestulis i dīnysgruomotys skaiteis jaunais akters Kārlis Tols.

Beleti īprīškpuordūšonā “Biļešu Paradīzē”: 12 eiro, pensionarim, školānim, studentim 10 eiro.

Uzzinis: katram_sava_riga@inbox.lv