Nu 14. da 18. septembra Preiļūs nūteik pyrmais Jezupa Pīgožņa vuordā nūsauktais muokslinīku pleners. Tys nūsaslēgs ar “Jāzepa Pīgožņa balvas par Latvijas ainavu glezniecībā” padūšonys ceremoneju 19. septembrī Preiļūs.

Kai informej Īva Pīgozne, itūgod pyrmūreiz jau par tradiceju palykušais gleznīceibys pleners Preiļūs veļteits pyrma goda viņsaulē aizguojušajam izcylajam ainovu gleznuotuojam Jezupam Pīgoznim. Plenerā aicynuots pīsadaleit “Jāzepa Pīgožņa balvas par Latvijas ainavu glezniecībā 2015” sajiemiejs Roberts Muzis, Jezupa Pīgožņa meita muokslineica Laura Pīgozne, bolvys idejis autori Juoņs Anmanis i Juoņs Streičs, kai ari muokslinīki, kuri kūpā ar Jezupu Pīgozni pīsadalejuši plenerūs Latvejā i uorvaļstīs. Latgolu itūgod puorstuovēs Osvalds Zvejsaļnīks, Juoņs Plyvda, Ilze Griezāne, Vēsma Ušpele, Vija Stupāne, Agra Ritiņa. Dalinīku vydā ir ari taidi Latvejā zynomi muokslinīki kai Vita Merca, Ligita Caune, Nukzars Paksadze, Signe Vanadziņa, Inga Jurova. Plenerā pīsadaleis ari muokslinīks Jonass Pleckevičius nu Lītovys. Pleneru organizej Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzejs, finansej Preiļu nūvoda dūme.

Plenera nūslāgums nūtiks 19. septembrī 14.00 Preiļu kulturys nomā reizē ar “Jāzepa Pīgožņa balvas par Latvijas ainavu glezniecībā” padūšonys ceremoneju. Roberts Muzis sajims Preiļu nūvoda dūmis finansātū bolvu 3000 eiro apmārā, kai ari zalta medaļu, kurys autors ir Juoņs Strupulis. Pasuokumu vadeis Preiļu gūda pylsūņs, kinorežisors Juoņs Streičs. Muzicēs bungu i dyudu muzykys grupa “Auļi”. Projektu atbolsta ari Vaļsts Kulturkapitala fonds.

Ar bolvys padūšonu nūsaslēgs ari ceļojūšuo izstuode, kurymā apsaveramys daudzu autoru gleznys, kurys pīsadaleja konkursā par lobuokū Latvejis ainovu. Martā izstuode tyka atkluota Reigā, Pīterbazneicā, kur ari tyka paziņuots tuos uzvarātuojs.

“Jāzepa Pīgožņa balvu par Latvijas ainavu glezniecībā” itūgod īdybynuoja Preiļu nūvoda dūme sadarbeibā ar Reigys dūmi, Latvejis Zynuotņu akademeju, Latvejis Muokslys akademeju i LBJMFA Juoņa Anmaņa Jaunūs talantu atbolsta fondu, kab veicynuotu muokslinīku interesi gleznīceibā atveiduot Latvejis dobu i izcaltu Latvejis ainovu gleznīceibys nūzeimi Latvejis myusdīnu muokslā. Bolvu paradzāts padūt kotru godu.