LaKuGa pīduovoj sovim laseituojim īsapazeit ar Annys Iudris dzejūlim, kas ir autoris pyrmī dorbi latgalīšu volūdā. 

*
tei zeme svāta ir
tuos zemis saudzej
tī guļ muns vacaistāvs
i jaunu zemi audzej

tik navar zynuot
kū juo rūkys plaucēs
tai izzīss pučuzierņs
tai dadzeits napījaucāts

bet vīnu zynu es
maņ tī ir juoteik dreiž
tī osni sovu dzeiveibu
caur mani dzeis

tī pogolms muns
i muna sāta
tī atrosts pazaudātais vyss
i atrosts namaklātais

i pīmini
ka ari tev ir vīta
kur nūīsi – sirds aizdzīduos
kur vysu navarātū
variesi nu jauna raudzeit

tik nasoki
ka tev tī nav nivīna
tī guļ tovs vacaistāvs
tev jaunu zemi audzej

*
Daudz dabasūs zvaigžņu.
Deļkuo juos tik tymsys?
Kai nadylstūšs mieness puor mani
tovs smaids tai plaiksnej.

Voi es tev saceju, cik tu esi skaists?
Paspeist kai spaits cyta skaistums i gaist.
Viņ tevī kai saulī nažylbstūt verūs,
saulī, kas munu myužu speid, – lākus’ i nanūrītiejus’.

*
reitu, kod izīs solna
i zeme paliks bolta,
es naīšu sagaideitu

reitā, kod kļovim nivīnys lopys
vairs nabyus zalis,
es tevi palaisšu vaļā

reit es tik īšu iz naatsagrīzšonu
vīna īšu
es

tu?

reit koč lai dabasi zibsnej
i aizgrauž rudiņs
myužeigā vosorā
es ar tevi šudiņ

*
myusu okā saguojs prūda iudiņs
a dzert ta gribīs

nūeimam kaimiņu sātā
tī aizplāsti lūgi
pogolms ņuotrēs
stuov uobeļneicys
zori da zemei
i vīna kruška pi okys
kai Dīva napījimtuo

spani pīsmeļam i eimam atpakaļ
i dūmojam
niu varēs čajis maiseit

a baba soka
deļkuo jius nadzeivu iudini smēlet?
lejit uorā!

izlējom gon
tik kū varim dareit
voi byus, kas mums paleidz

nadzeivu iudini dzeivu taiseit

*
Kam īt pamaļa maklātu?
Ite pat pi kuoju
viļņoj loksti, smylgys i vuorpys.
Ite es sāstu,
vīnā leidzīnī asu
ar zamuokū šlīceņu, tuorpu.

Tai atsaviers viersyuņu spūzmis,
tuoluos saulis dabasu molā,
bet tik itymā zemī zīd
maņ sauli pīnine pļovā,
tik itamā zemī dzīd
munu reitu
ceiruļs iz mīta gola.

Karteņa: nu autoris personeiguo arhiva