Ruguoju tautys nomā apsaverama Zīmeļlatgolys tautys tārpu i čosnūs deču izstuode “Mantinieki. Ziemeļlatgale”.

Izstuodē apsaveramī Zīmeļlatgolys tradicejā darynuotī tārpi radeiti 2014. i 2015. godā. Kotram sovs rūkroksts, sova pīeja, sovs streipu kods. Daļa nu tūs jau pīdzeivuojuši sovus pyrmūs Dzīšmu svātkus. Tautys tārpu autoris ir Iveta Gabrāne, Iveta Ivanova, Alīna Bistrova, Inga Lījvaka, Marta Gailuma, Sandra Nagle i Inese Smirnova.

Īrūsme sova (pošys darynuota) tārpa gataveišonai pamozom dzyma Ivetys Gabrānis vadeitajuos ausšonys meistardarbneicuos, kuruos vairuoku godu garumā tyka organizātys dažaidu projektu i akceju ītvorūs. Suokumā – lupotu dečeiši, stuovu sakuortuošona dorbam, Zīmeļlatgolys tautys tārpa darynuošonys tradiceju izpiete, vylnainis, krakla, grīzaiņu, bruņču ausšona, vaiņuka darynuošona. Pamozom Baļtinovys audiejom pīsapuļceja Brīžucīma, Tiļžys, Ruguoju, Viļakys, Kuorsovys rūkdorbneicys. Vysupyrma – pamateigā kūpdorbā tyka radeits boltais Abrinis meitys tārpa atdarynuojums, kas nu jau rūtoj Bolvu Nūvoda muzeja ekspoziceju, tod – struodojūt pi Zīmeļlatgolys streipainūs bruņču izpietis – mārgys izdūmuoja – iz Dzīšmu svātkim juobrauc kotrai sovā – pošys darynuotā tārpā.