19. janvarī 14.00 Latgolys Kulturviesturis muzejā (Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) nūtiks tradicionaluo Viesturis šaļteņu pītura, kurymā itūreiz byus vareiba sasatikt ar školuotuojis Antoninys Tučys nazkodejim kolegim, laikabīdrim i tyvajim cylvākim, informej muzeja eksperts kulturviesturis vaicuojumūs Kaspars Strods.

Rēzeknis piļsāta vysod ir bejuse boguota ar daudzim sabīdreibā zynomim cylvākim, kurī puorstuov dažaidu profeseju spektru. Eipašu vītu tūs vydā ījam izgleiteibys darbinīki, kurūs naatlaideiba i mīlesteiba pret sovu dzymtū pusi Latgolu, deve naatsveramu īguļdejumu sabīdreibys izgleituošonys procesā 20. godu symta 20. – 30. godūs. Vīna nu taidu personeibu beja školuotuoja Antonina Tuča, kurai  21. janvarī palyktu 120 godu.

Piec 1918. goda 18. novembra Latvejis Republikā suocēs jaunys vaļsts ceļšonys ceļš i beja cīši vajadzeigs atteisteit tuos darbeibys pamatnūzaris. Daudzim cylvākim tryuka vajadzeigūs zynuošonu izgleiteibys jūmā, kas jaunajā Latvejis vaļstī tyka skaiteita par vīnu nu prioritaruom nūzarem. Kab tū eistynuotu, beja vajadzeigi jauni školuotuoji.

Vīna nu pyrmuom, kas Latgolā izavuiceja par školuotuoju, beja Antonina Tuča (dz. Viļuma). Kaids beja Antoninys Tučys dzeivis guojums? Kai mainejuos juos dzeive 20. godu symta gaitā? Īsavērt Antoninys Tučys profesionalajā darbeibā i uorpus školys dzeivē varēs Viesturis šalteņu pīturā “No tumsas uz gaismu”.

Īīšona – bez moksys.

Karteņā: školuotuoja Antonina Tuča 20. gs. 20. g.. Foto nu Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojuma