Viļānūs apsaverama izstuode “Ivars Matisovs. Ģeogrāfs. Dzimis Viļānos”
Viļānu Nūvodpietnīceibys muzejā da 9. maja apsaverama izstuode “Ivars Matisovs. Ģeogrāfs. Dzimis Viļānos”, informej Viļānu nūvoda sātys lopa. Tei ir veiduota kai meils i sovpateigs sveicīņs dzymtajai piļsātai i atspīgeļoj autora pasauļa redzīni – i caur fotoaparata objektivu verūtīs, i ar raksteituo i drukavuotuo vuorda storpnīceibu.
Izstuodē apsaverami ari daudzu īvāruojamu Latgolys keramiku originaldorbi nu autora privatkolekcejis i vysaidi pasauļa apceļuojumu laikā savuokti artefakti, kai ari unikali autobiografiska rakstura eksponati – spūdri sova laikmata līcinīki.
Ivars Matisovs ir dzims i izaudzs Viļānūs, gondreiž kai opols teicamnīks pabeidzs Viļānu vydsškolu – geografeju vuicejīs pi legendaruo školuotuoja Napoleona Rudko. Vuicejīs ari bārnu muzykys školā i daudzus godus spielējs piļsātys pyutieju orkestrī izcyluo pedagoga Bruno Baronska vadeibā.
I. Matisovs ir Geografs ar lelū burtu. Jau 8. klasē uzvarēja Latvejis PSR geografejis olimpiadē, piečuok ar izcileibu pabeidze Latvejis Universitatis Geografejis fakultati. Sajimti ari diveji magistra gradi – geografejā i vidis zynuotnē. I. Matisovs ir varonuos “Geografu mafejis” eistynais lūceklis i zynoms ar sagvuordu “Dzejnieks”.
Jau tīpat godsymta catūrksni I. Matisovs dorbojās kai pedagogs, narymteigai izplotūt geografejis zynuošonys vysleluokajuos tautys masuos. Itūšaļt jis ir docātuojs Rēzeknis Tehnologeju akademejā, Daugovpiļs Universitatē i Vaļsts rūbežsardzis koledžā.
I. Matisovs rauga atlycynuot laiku ari geografa pamatnūdarbei – ceļuošonai i ceļuojumu apraksteišonai, par pīmāru, pādejūs 10 godu laikā pabejs apmāram 25 pasauļa vaļstīs i ar velosipedu nūbraucs vaira par 25 000 km – puorsvorā pa dzymtū Latgolu.
