Autore: Meldra Gailāne

šudiņ es kuortoju skapi
seņ navolkuotys suknis
vacys i jaunys humpalu lupotys
i vacmāmenis tautiskī bruņči
– unučkeņ, naaizmiersti sovys saknis!
jei saceja mierstūt
i deve maņ saineiti
tymā beja vaca lyugšonu gruomota
i itī poši tautiskī bruņči
tūlaik nagrīžu viereibu iz juos vuordim
puourok suopēja maņ juos aizīšona….
šudiņ siežu skapa prīškā
turu kliepī vacmāmenis tautiskūs bruņčus i
navoldomi raužu
ka napīiņu juos seju
atlaid….

&&&

jei pīsaskuore Laikam
sabyra šaļteņu pilnys plaukstys
kruosainu akmisteņu sauve
pasvīde gaisā nūkryta vysi
veidojūt mandalu kūšu
losi nu Laika rokstus

&&&&

aizveru zanavesku
sovam sirds lūgam
nazaver īškā
kvorbotku myrdzums
aptumšuos tovu pruotu
manis naredziesi
viņ susātivs nu
kuodreizejuos ļūbesteibys
i myrušuos zvaigznis smaida

&&&

/Ingys Ābelis romanu “Klūgu mūks” skaitūt/

pūstums
tovā sātā pūstums
nivīns zabavons
nabašnīkus naizceļs
lāskys
tovom rūkom lāskys tryukst
viņ soltys lada pučis plaukst
daskuorīņūs
ryugtums
storp tevi i mani ryugtums
siņcēs pi viermeļu saiškim
sabierst ružovu cereibu laiks
naizslītūs kuormūs
pūsts i solts
zuomauce lūžņoj
ni Īva es ni tu Odums
i atzeišonys auglī
sen jau kūdušīs mes

&&&&

šaļtim es par tevi
nadūmoju
smutu dajiuciešona
bazneicā rauduoja
varganis
jei boltā suknē
tu – cīši nūpītns
vakar snyga

&&&

i otkon drupeit nu tevis
īsačert ar nogim i zūbim
i nasalaist vaļā
augustā zvaigznis vysys
tovūs i munūs motūs
susureņ…

i otkon tovys acs spaitoj
verūtīs iz mani
cenšūs nūgiut tovu skotu
ironeja
tu mīļoj cytu
es dagu piec tevis

&&&

čaravneica?
nā! viņ olkona tovu ocu
juos īsaver dzili manī
i es atsamūstu dabasūs
čaravneica?
nā! viņ olkona tovu rūku
vīns daskuorīņs i vyss
sasagrīž ūtraižuok
čaravneica?
nā! viņ olkona tovu lyupu
pastuosti vēļ tū puorsoku
nu tū – par laimeigū zemi