2017. goda 5. i 6. majā Rēzeknē nūtiks 4. pasauļa latgalīšu konfereņce “Latgolys kongresam Rēzeknē – 100”, informej konfereņcis dorba grupys dalineica Ilga Šuplinska.

1917. gods beja izškirūšs daudzu tautu i vaļstu liktiņūs. Ari Latgolys (tūlaik caryskuos Krīvejis Vitebskys gubernis) sabīdriskī darbinīki dūmuoja par latvīšu tautys i vaļsts pastuoviešonu i īspiejamajim atteisteibys variantim. 1917. godā nūtyka daudzys politiskys apsprīdis i saīti, kab analizātu pasaulī nūteikūšūs procesus i izvārtātu sovys tautys i sovys vaļsts dybynuošonys vareibys. Latgolys atteisteibai nūzeimeiguokī ir bejuši div kongresi Rēzeknē: 26.–27. aprelī, kurymā vodūšuo lūma beja gareidznīceibai i kurā tyka pījimts viesturiskys lāmums – atsadaleit nu Vitebskys gubernis i veiduot vīnu vaļsti ar Vydzemis i Kūrzemis latvīšim, saglobojūt pošnūsaceišonuos tīseibys tautsaimisteibys, volūdys i ticeibys vaicuojumūs, i kongress, kas nūtyka 3.–4. decembrī, tymā vodūšuo lūma beja strieļnīkim, kas praktiski izpraseja, ka tuo laika treis apriņči: Rēzeknis, Ludzys i Dvinskys (Daugovpiļs) teik atdaleiti nu cariskuos Krīvejis. Latgolys apreļa kongress ir vīns nu pyrmajim, kas aktualizej kūpeigys Latvejis vaļsts ideju i sagatavej politiskū i sabīdriski izgleitojūšū platformu tuoluokajom nūtikšonom, t. sk. Latvejis vaļsts dybynuošonys faktam 1918. goda 18. novembrī.

Par gūdu ituom viesturiski navīnnūzeimeigajom i pretruneigi viertietajom nūtikšonom teik organizāta 4. pasauļa latgalīšu konfereņce “Latgolys kongresam Rēzeknē – 100“.

Dasokūt temys i tēzis konfereņcei, organizatori lyudz puordūmuot i nūviertēt tuos aktualitati konkretuos nūzaris i Latgolys regiona atteisteibys kontekstā Latvejis i Eiropys kulturys, izgleiteibys, tautsaimisteibys telpā. Taipat teik aicynuots aktivi īsasaisteit prīšklykumu izstruodē regiona atteisteibys politikys mierktīceigai, straujai i sistemiskai ceļšonai.

Jemūt vārā storpdisciplinarūs pietejumu pīaugumu i nūzeimeigumu ari Latgolys regiona problemu rysynuojumā, tiks gaideiti dasacejumi, kas respektej itū zynuotnis atteisteibys tendeņci, kai ari padzilinuotus humanitaruos (volūdys, kulturviesturis, folkloristikys, literaturzynuotnis), socialuos (regionaluo ekonomika, demografeja, uzjiemiejdarbeiba, lykumdūšona, drūšeibys vaicuojumi i cytys) i iņženerzynuotnis (vidis, informaceju tehnologejis, byuvnīceiba i cytys) pietejumus.

Konfereņcē aicynuoti pīsadaleit ari politiki, vysaidu jūmu praktiki i ar prīškskaitejumim, i rūsynojūt temys diskusejom. Planavuots, ka prīškskaitejumi meisīs ar breivu dūmu apmaiņu, kab konfereņcis gaitā apsprīstu rezolucejis pamatpunktus i nūslāgtu 4. pasauļa latgalīšu konfereņci ar nūteiktim prīšklykumim tautsaimisteibys, kulturys, izgleiteibys, volūdys i medeju politikys jūmā.

Dasacejumi konfereņcei tiks gaideiti da 1. februara.

Vaira informacejis par konfereņci