Nu 31. janvara da 22. februara Preiļu kulturys nomā byus apsaverama Latvejis Kulturys akademejis Reigys Kino muzeja sadarbeibā ar bīdreibu “Ekrāns” veiduotuo kinorežisoram, scenaristam i akteram Juoņam Streičam veļteituo ceļojūšuo izstuode – “Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets”, informej izstuodis kuratore Zane Balčus.

2016. gods Latvejis kino vidē beja pasludynuots par Juoņa Streiča godu, atzeimojūt režisora 80 godu jubileju. Režisors nu 1967. goda, kod tyka radeita juo pyrmuo kina “Kapteiņa Enriko pulkstenis” (kas veiduota kūpā ar režisoru Ēriku Lāci) da 2010. goda, kod iz ekranu izguoja “Rūdolfa mantojums”, uzjiems 22 kinys, rakstejs scenarejus i kai akters voi epizodisku lūmu tāluotuojs pīsadalejs sovuos i cytu režisoru uzjimtuos kinuos.

Streiča kinuos izteiksmeigai pasaruoda tūs veiduošonys laikam rakstureigys detalis, dialogim rakstureigs tīšums i niansāteiba, kas ļaun vīgli palikt atmiņā. Tuos ir sovu laikmatu līcineicys, kuruos nu myusu dīnu skotpunkta īspiejams saredzēt daudz saistūšu detaļu, kai ari ļautīs Streiča kino volūdai – ar muokslys dorbu īstorpynuojumim voi varūņu sapynu i vīzeju vizualizaceju. Streiča kinovolūda ir boguota i daudzpuseiga, temu lūks ir cīši lels – kara dramys, tragikomedejis, detektivs i cytys.

Izstuodē “Jānis Streičs: filmas, cilvēki, laikmets” (kuratore Zane Balčus, muokslineica Dace Džeriņa) apsavārti Juoņa Streiča kino volūdys pajiemīni, kinu uzjimšonys process, akteri (Vija Artmane, Juoņs Paukštello, Ivars Kalniņš, Lilita Bērziņa i cyti), ar kurim režisors bīži struoduojs kūpā, tymā skaitā Streiča poša lūmys sovuos kinuos.

Ar itū izstuodi Reigys Kino muzejs ruoda, kai tys ir – redzēt, dzierdēt, sajust kino i laiku, nūfiksēt tū, atsarūnūt kadrā i aizkadrā. Kai tys ir – byut Autoram.