Ar Palnu trešdīni īsasuocs Lelais gavieņs. Laiks, kod kotram nu myusu ir īspieja apdūmuot, kū pamaineit dzevē, nu kuo asam gotovi atsasaceit i kam davērst leluoku viereibu, kab dzeive byutu pīpiļdeita. Reigys Goreiguo seminara pasnīdziejs, Bolvu i Sprūgu draudžu prīsters Muorteņš Klušs aicynoj sevkuru palikt goreigai boguotuokim, rast sirdsmīru i dzeivuot ar mīlesteibu sirdī.

Gavieņa golvonais elements ir apsūliejums, kū cylvāks dūd sev pats. Tys var atsasaukt gon iz īrūbežuojumim uzturā, gon īrūbežuojumim kaidūs parodumūs, kurūs mes gribim padzeit nu sovys dzeivis. Vīns gavej religisku nūdūmu vadeits, cyts grib atsateireit, uzlobuot fiziskū pošsajiutu i atsabreivuot nu kaida līka kilograma. Cyti gavieni izmontoj, kab audzynuotu sovu raksturu ci vīnkuorši īsaklauseitu sevī i puorvārtātu dzeivis jāgu i aizdavumus.

Prīsters Muorteņš Klušs skaidroj, kas ir Lelais gavieņs: “Lelais gavieņs ir laiks pyrma Leldīņu. Tuos ir 40 dīnys. Tys ir laiks, kab mes kotrs īsalyukuotu sevī i taipoš ari byutu vīnuoti kūpā ar Jezu, kurs 40 dīnu pavadeja tuksnesī, lyudzūtīs i gavejūt.”

Ruodīs, myusu dīnuos ļauds nanūpītnai ci naizprūt gavieņa goreigū nūzeimi. Ari prīsters Muorteņš Klušs pastreipoj, ka laika gaitā izpratne par gavieni cylvāku apziņuos ir mainejusēs.

Muorteņš Klušs atzeist, ka pādejā laikā Lelū gavieni uztver vīgluoku nakai tys bejs agruok. Taipoš jis pīkreit, ka bīži viņ gaviens teik jaukts ar dietu, kas eistyn nav pareizi. Gavieņs ir tys laiks, kod ticeigajim izviertēt sovu kasdīnu, vaira dasavērst sevis izzynuošonai i sasaisteit tū ar Dīvu.

“Gavieņs nav slūgs, gavēt vajag ar prīcu!” aicynoj prīsters Muorteņš Klušs.