Hārdroka grupa “Fenikss” nu Ludzys

Hārdroka grupa “Fenikss” nu Ludzys

Autors: Arņs Slobožanins

Vairumam Latgolys muzykys klauseituoju nav zynoms, ka vēļ pyrms “Borowys MC” i “Bez PVN” darbeibys suokuma beja muziki, kas latgaliski izpiļdeja na tikai tautysdzīsmys i šlageri, bet ari tymā laikā aktualū hārdroku. Grupa “Fenikss”, kas sovus zīdu laikus pīdzeivuoja paguojušuo godu symta 80. godu beiguos i 90. suokumā, itūpavasar otkon apsavīnuos, lai 5. majā snīgtu koncertu Rēzeknē, “Latgalīšu nakts” pasuocīnī. Grupys “Dabasu Durovys” solists Arņs Slobožanins apsarunuoja ar grupys lideri Aleksandru Cunski.

Kotrai grupai ir prīkšviesture. Kas beja pyrms “Feniksa”?

Suocem spieļuot, kod vuicejomēs pamatškolā. Tys beja septeņdasmytūs godu vyds. Suocem kai vysi – spieļuojom dančus. Tūlaik jūs apmeklēja cīš daudz cylvāku, i spieļuošona beja “dzeivajā”. Nu tuo laika ari izaveiduoja grupys kūduls – es i basgitarists Olegs. Vyspuor – vysvaira mums mainejušīs bundzinīki – kūpā beja vasali septeni, treis dīvamžāļ jau tymā saulē.

Kai suocet spieļuot hārdroku? Tymā laikā Padūmu savīneibā tys nabeja plaši pīejams – beja “aizlīgtuos muzykys” sarokstā.

Nabeja tai, ka pi myusu naatguoja Rītumu īroksti – tū straumi apturēt navarēja. Klausejomēs Led Zeppelin, Rainbow, Aerosmith, Judas priest. Ituos grupys ari veiduoja myusu muzykalū gaumi – attīceigi taidu muzyku arī suocem spieļuot. Ite laikam juosuoc stuosteit par myusu “zalta sastuovu”, ar kuru ari palykam atpazeistami i dabuojom panuokumus. Mes jau kaidu laiku spieļuojom ar stabilu sastuovu, es beju vokals, bet tod saprotu, ka vajadzeigs taids eists Power vokalists. Paleigā atguoja myusu grupys atbaļsteituojs i draugs – praktizejūšs uorsts, kas struoduja Kuorsovā i Ludzā. Jis maņ saceja: „Klausīs, pi manis beja atguojs iz pījimšonu vīns puiss – jam ir eistais bolss. Jemit jū grupā!” Tai mums pīsavīnuoja Viktors Baikovs, kurs jau pyrmajā mieginuojumā myusus puorsteidze ar naatkuortojamu vokalu. Grupa beja nūkomplekteita. Vēļ napīminieju bundzinīka Andra Boļševiča – ar jū mums saskanēja vyslobuok. Kai jau minieju, beja 7 bundzinīki, bet Andris beja vyspīmāruotuokais.

Jiusu grupys leluokuo daļa ir krīvvolūdeigī, kai suocet dzīduot latgaliski?

Pyrmom kuortom, sevi skaitom par latgalīšim. Vysim beja rodūs latgalīši. Kaidam muote, kaidam baba. Mes dzeivuojom Latgolā – taitod latgalīši i volūdai, kaidā runojam, nav nūzeimis. Viktors vyspuor ir lels latgalīšu volūdys entuziasts. Tys beja dabiski i pošsaprūtami, ka dzīšmu teksti beja latgaliski. Par myusu veiksmeiguokū dzīsmi skaitom “Latgalīt”, kurai par pamatu jēmem vītejuos ailineicys dzejūli. Tagad napasaceišu juos vuordu – pīmiņu viņ, ka jei beja nu Mērdzinis i tys aiļu kruojums beja izdūts divdasmytajūs godūs. Maņ patyka, kai tuos aiļu ryndenis “elpoj”. Dzīsme izapeļneja klauseituoju atzineibu ari pyrmajā “Latgolys televizejis muzykys festivalā” 1992. godā Rēzeknē. Ar cytim dzīšmu tekstim cīši paleidzēja draugi, rodi, ari vītejuo bibliotekare Ludzā.

Pastuosti par jiusu aktivuokajim i ražeiguokajim godim!

Tys beja ostoņdasmytūs godu beiguos i deveņdasmytūs godu suokumā. Piečuok dīvamžāļ suocēs bardaks – poši jau zinit. Bet pa itū laika šaļti paspiejom izspieļuot konkursūs – gon “Līpuojis Dzintarā”, gon festivalā “Durvis”, gon ari “Mikrofona aptaujā”. Beja lobi panuokumi, i ījēmem lobys vītys. Pasaruodeja dzīsmis ari angliski i krīviski. Beja koncerti Reigys sporta pilī i pat Moskovā. Izdarejom dažus studejis īrokstus. Gribiejom īt leidza laikam – filmiejom pyrmūs videoklipus. Tūlaik Ludzā beja vīna voi divejis VHS kamerys. Cylvāki, kuri filmēja, beja cīš atsauceigi i izpaleidzeigi. Videoklipi tūlaik beja lela ekstra – reši kurais varēja jūs atsaļaut nūfilmēt. Varbyut byusit pamanejuši, ka tī ir uzjimti vīnā kadrā, bez montažys. Deļtuo vajadzēja kuorteigai jūs īstudēt, lai skateituojam nabyutu garlaiceigi. Video filmeiti Ludzā i Kuorsovā.

Jiusu vokalists Viktors nanūlīdzami ir breineiga bolsa eipašnīks, tagad Power vokalisti ir ratums

Grupys zīdu laikūs myusu vokalists beja cīši atsataisejs – guoja uorā taida energetika! Ka jam beja attīcegais nūskaņuojums i frizura – jis atguodynuoja Frediju Merkuriju, kas, nanūlīdzami, beja vīns nu juo elkim. Vyspuor mes grupā pīvērsem lelu viereibu dzīduošonai. Piec īspiejis cīškuok dzīduojom daudzbaļseigi, kas ir rakstureigs glemroka grupom.

Kū dorat niule, jūprūjom spieļojat muzyku?

Nu muzykys aizīt navar. Prūtams, ka spieļojam, bet niule na vaira hārdroku. Es, pīmāram, īsavuiceju spieļuot saksofonu i dorbojūs grupā “Farmazon”. Viktors veiksmeigai dorbojās grypā “Taizel”.

5. majā byus Latgolys Kongresa symtgadei veļteits festivals “Latgolys muzykys nakts” i Fenikss atdzims!

Nui, sagataveisim 20 minotu garu koncertu. Ar napacīteibu gaidom sovus kuodreizejūs fanus i ceram uzrunuot ari jaunūs. Grybu vēļ pībiļst, ka cytreiz maņ ir nalela ryugtuma sajiuta, kod muzykys mīļuotuoji apgolvoj, ka tikai divtyukstūšajūs godūs pasaruodeja pyrmuos modernuos gryupys, kas dzīduoja latgaliski. Tei, kai redzit, nav taisneiba. Latgalīšu modernajai muzykai ir daudz garuoka viesture. Deļtuo, vēļ vaira gaidom pīktū maju.
Teikomēs koncertā!

 Paļdis par sarunu!

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jun
19
Sai
09:00 Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Jun 19 @ 09:00 – 14:00
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
19. junī nu 9.00 leidz 14.00 stuņdem Ludzys vacpiļsātā byus Lelais latgaļu tiergs.  Vaira informacejis par tiergu ITE.   
Jun
24
Cat
19:00 Jura Ostrovska 40 godu jubilejis... @ Mozuo Ludzys azara krosts
Jura Ostrovska 40 godu jubilejis... @ Mozuo Ludzys azara krosts
Jun 24 @ 19:00
Jura Ostrovska 40 godu jubilejis koncerts "Hej, bruoļ, latgalīt" @ Mozuo Ludzys azara krosts
24. junī 19.00 stuņdēs grupys “Dvinskas muzikanti” dalinīks Jurs Ostrovskis svieteis sovu 40 godu jubileju ar koncertu Ludzys azarā. Grybātuoji ir aicynuoti nūsadrūsynuot ar piknika pakluojenim i īt iz Mozuo Ludzys azara krostu, lai varātu[...]
Jun
27
Svā
20:00 Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 27 @ 20:00
Māra Čačkys personalizstuode "Klātienes dialogi" Daugovpilī @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nu 7. leidz 27 juņam Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt muokslinīka Māra Čačkys lelformata dorbu personaliztuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode īzeimej sasatikšonu jeb īspieju otkol apmeklēt muzejus i izstuodis kluotīnē, publiski sasatikt ar Māra[...]
Jul
4
Svā
20:00 Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jul 4 @ 20:00
Tematiskuo izstuode "Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēs apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i[...]
Jul
16
Pīk
20:00 Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Jul 16 @ 20:00
Dasasaceišona vosorys kursim "Vosoruošona 2021" @ Tīšsaistē
Nu 8. da 14. augusta Rēzeknis nūvoda Rogovkā nūtiks latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursi “Vosoruošona – 2021”. Tymūs aicynuoti dasadaleit školuotuoji nu vysys Latvejis, kas školuos vuica ci tyvuokajā laikā planavoj vuiceit latgalīšu rokstu[...]