Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzejs aicynoj apmeklēt Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja sagataveitū ceļojūšū izstuodi “Latgales kongresam 100”.

1917. goda pavasara politiskuos nūtikšonys – Latvejis apsavīnuošonys i autonomejis idejis – nūsaceja ilglaiceiga viesturiskuo pīredze. Partū mobiluo izstuode “Latgales kongresam – 100” veļteita na tik Latgolys kongresa nūrisei i tuo lāmumim, nu īzeimej ari tuos viesturiskuos atškireibys, kas raksturuoja Latgolys atškireigūs puorvaļdis, saimisteibys, sabīdriskuos i kulturys dzeivis, nacionaluos kusteibys atteisteibys ceļus gondreiž 300 godu laikā nu Latvejis teritorejis sadaleišonys storp vairuokom politiskuom viersvarom.

Izstuodē apsaverami Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja kruojuma materiali, kas raksturoj katuoļticeibys, pūļu volūdys i puorvaļdis sistemys izplateibu Latgolā, Krīvejis centraluos varys eistynuotū rusifikacejis politiku 19. gs. beiguos, latgalīšu nacionaluos pošapzinis veiduošonūs 20. gs. suokuos. Izstuodi papyldynoj Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzeja kruojuma prīškmati – drukys aizlīguma laika i 20. gs. suoku religiskuos i vuiceibu gruomotys latgalīšu volūdā, Pyrmuo pasauļa kara īrūči i kartenis, kai ari Latvejis Naatkareibys kara Latgolys atbreivuošonys ceiņu līceibys.

Ceļojūšuo izstuode “Latgales kongresam 100” apsaverama Preiļu 1. pamatškolys telpuos (Daugovpiļs īla 34, Preili) da 31. oktobra. Školānim teik pīduovuota izgleitojūša programa. Īprīkšeja dasasaceišona, zvonūt iz muzeju 65322731. Īīšona – bez moksys.