“Kolnasātā” gostūs skriejiejs Andrejs Jesko, vīns nu iztureiguokajim i mudruokajim Latgolys i vysys Latvejis veirim. Uzvarys laurus plyucs gon vītejuos, gon storptautiskuos saceņseibuos. Majā nūtykušajā 16 kilometru taku skriejīnī Zvīdrejis golvyspiļsātā Stokholmā jis īgiva pyrmū vītu. Sovu giutū pīredzi i zynuošonys Andrejs nūdūd Rēzeknis nūvoda bārnu-jaunatnis sporta školys audzieknim. Kas raksturoj lobu skriejieju, kaids ir ceļš iz panuokumim i ar kaidim izaicynuojumim juoteik golā skriejiejim, raidejums izvaicoj Andreju Jesko. Jis soka: “Kab skrītu, golvonais ir nūskaņuojums, attīksme i atbylstūšs apgierbs. Komer akmini nu dabasu nakreit, var skrīt!”

Gunta Nagle teikās ar tūpūšū dirigentu Renātu Cvečkovski. Lai gon bierneibā Renāts sapņova kliut par bazneickungu, turpmuokī dzeives ceļi jū sasaistija ar muzyku. Itūšaļt jis ir Staņislava Broka Daugovpiļs muzykys vydsškolys 3. kursa audzieknis. Renāts vuicuos muzykys teoreju i kora dirigiešonu. Jau nu 10 godu vacuma Renāts komponej, jo dorbi skaniejušs vairuokūs koncertūs.

Rubrikā “Kolnasātys gruomotplaukts” literats Raibīs aba Oskars Orlovs stuosta par literaturys almanaha “Olūts” jaunuokū laidīni. Kaidi dorbi īklauti itymā izdavumā i voi tī atbylst myusu dīnu laseituoju praseibom?