Latgolys namaterialais kulturys montuojums: dzīduošona ar pusbolsu

Latgolys namaterialais kulturys montuojums: dzīduošona ar pusbolsu

Turpynojam rubriku “Latgolys namaterialais kulturys montuojums”, kurymā stuostom par Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā īkļautajom Latgolys vierteibom. Ūtrajā rokstā par dzīduošonu ar pusbolsu.

Dzīduošona ar pusbolsu ir specifisks daudzbaļseiguos dzīduošonys veids, kas tradicionali saisteits tikai ar Zīmeļlatgolys pogostim, kas rūbežojās ar Krīveju, – Škilbanu, Mednevys, Baļtinovys, Brīžucīma i Vileks pogostu cīmim, prūti, kuodreizejuo Abrinis apriņča teritoreju. Tei ir treisbaļseiga dzīduošona, kur melodeja teik izpiļdeita kūpā ar vīnu ci (epizodiski) vairuokim apakšejim pavodūšajim bolsim, kū vītejā tradicejā sauc par “pusbolsu”.

Tradicionaluos dzīduošonys meistardarbneica Škilbanu pogosta Plešovā pi Annys Ščemelinskys 2007. goda julī. Pavasara bolss. Centrā – dzīduotuojis Anna Ščemelinska i Valentina Keiša. Pusbolsu dzīd Santa Matisāne.
 

Dzīduošona ar pusbolsu ir vīna nu Zīmeļlatgolys tradicionaluos dzīduošonys identitatis zeimu, kuru myusu dīnuos pamatā puormontoj etnografiskūs ansambļu i folklorys kūpu dzīduošonys praksē. Ir ari gadīni, kod vītejūs kūpīnu jaunuokuos (videjuos) paaudzis dzīduotuoji rauga itū dzīduošonys prasmi īsavuiceit i praktizēt.

Nūsaukums “dzīduošona ar pusbolsu” i attīceigi pats dzīduošonys veids nav radīs myusu dīnuos. Dzīduotuojis atguodoj, ka tū īsavuicejušys nu sovu mamu i babu, itei dzīduošonys tradiceja Zīmeļlatgolā pastuov ni mozuok kai 100 godus.

Zīmeļlatgolys “dzīduošonu ar pusbolsu” pietnīki atkluoja i apzynuoja tikai 20. g. s. 90. godu suokuos, kam sekuoja sistematiska dokumentiešona i pietnīceiba. Leidz ar paaudžu maiņu myusu dīnuos cīši ir sarucs “pusbolsa” dzīduošonys meistaru skaits, tūmēr vēļ aizviņ ir vairuokys izcylys dzīduotuojis, turkluot dzīduošonys manīri īsavuica ari jaunuokuo paaudze.

Dzīduošonu ar pusbolsu Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstam pīsaceja Bolvu nūvoda pošvaļdeiba. Vēļ nu Latgolys sarokstā īkļauta psaļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā, Latgolys mozūs bundzeņu – bubyna – spēlis tradiceja i muryšūs oficeja (saļmu) izpiļdeišonys prakse Vabalis i Leiksnys pogostūs.

Roksta sagataveišonā izmontuota Rutys Cibulis sagataveituo informaceja.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jul
29
Cat
13:00 Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Jul 29 @ 13:00 – Jul 31 @ 22:00
Annys Dagdā 2021 @ Dagda
Itūgod Annys dīnu Dagdā svieteis treis dīnys – 29, 30. i 31. juli.  Catūrtdīne ir filmu dīna – Dagdys kulturys centrā varēs redzēt gon Gunāra Pīša 1985. goda puorsoku kinu “Sprīdītis”, gon ari pyrmyzruodi pīdzeivuos[...]
Jul
31
Sai
11:30 Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Veloceļuojums “Rainim pa pēdām” @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Jul 31 @ 11:30
Veloceļuojums "Rainim pa pēdām" @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Preiļu nūvoda Turisma informacejis centrs i Aizkaļnis Tautys noms 31. julī 11.30 stuņdēs aicynoj dūtīs veloceļuojumā “Rainim pa pēdām”. Ceļuojums ir aptuveni 25 kilometru garumā, tuo laikā byus vareiba īpazeit 11 ar[...]
12:00 Akceja “Gostūs Latgolā” @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
Akceja “Gostūs Latgolā” @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
Jul 31 @ 12:00 – 22:00
Akceja "Gostūs Latgolā" @ Daugovpiļs Vīneibys laukums
31. julī Daugovpilī “Šmakovkys muzejs” reikuos akceju “Gostūs Latgolā”. Akceja veļteita Latgolys vīsmīleibai i “Šmakovkys muzeja” 5 godu jubilejai.  Vysys dīnys garumā – nu 12.00 da 22.00 stuņžu – Vīneibys laukumā byus vairuokys aktivitatis –[...]
12:00 Latgalīšu hiphopa piecpušdīne Dagdā @ Dagdys kulturys centra pogolms
Latgalīšu hiphopa piecpušdīne Dagdā @ Dagdys kulturys centra pogolms
Jul 31 @ 12:00 – 22:00
31. julī Annys dīnu ītvorūs Dagdā byus hiphopa piecpušdīne, kurā varēs dzierdēt Ūgu nu Ausmeņa Records, redzēt, kai doncoj “STOPTIME Dance Studio”, kai ari pasavērt grafiti paraugdemonstrejumus Kvāpa (Ausmeņa Records) izpiļdejumā. Vaira par piecpušdīni var[...]
Aug
1
Svā
20:00 Konkurss “Novadpētniecība novados”
Konkurss “Novadpētniecība novados”
Aug 1 @ 20:00
Konkurss "Novadpētniecība novados"
Apguods “Jumava” izsludynoj manuskriptu konkursu “Novadpētniecība novados”. Konkursa mierkis ir ceļt Latvejis nūvodu cylvāku pošapziņu i popularizēt kulturviesturiskū montuojumu, stuostūt par nūvodu kulturu, saimem i tūs tradicejom.  Dorbus konkursam var īsnīgt ga ituo gods 1.[...]