1. Latgolā ir vaira nakai 1000 azaru.

Latgolu sauc par Zylūs azaru zemi, ite ir vaira nakai 1000 azaru, tymā skaitā Latvejis dziļuokais – Dreidzs, leluokais – Rāzna i vīns nu teiruokūs – Riču azars. Latgolā atsarūn nūslāpumainuokais Latvejis azars – Valnazars, saukts ari par Čertoku, Čortoku. Ituo azara iudiņs ir naparostai dzidrs i ar eipatneju zylgonu nūkruosu.

2. Latgolys geografiskais centrs atsarūn Rēzeknis nūvoda Rykovys pogostā.

Latgolys geografiskais centrs atsarūn klajā teirumā aptuveni 600 m attuolumā iz dīnvydrītumu nu vīnsātys “Ozoli” (Žagatnis sādža). Rykovys cīms atsarūn apmāram 2,7 km attuolumā vierzīnī iz zīmeļaustrumu nu Latgolys geografiskuo centra.

3. Teicīņs “Troks voi nu Rogovkys” rodīs jau 19. g. s. 2. pusē.

Rogovkīši lepojās ar teicīni “Troks voi nu Rogovkys”. Tys rodīs 19. g. s. 2. pusē, kod izgleituotais nūvodnīks Pīters Miglinīks uzvarēja tīsā muižkungu.

4. Dzīsmis “Zied ievas Siguldā” vuordu autors ir latgalīts Augusts Smagars.

Gondreiž kotrs byus dzierdiejs Raimonda Paula komponātū i Viktora Lapčenoka izpiļdeitū dzīsmi “Zied ievas Siguldā”. Tuos vuordu autors ir latgalīšu literats Augusts Smagars (1910–1985). Itū dzīsmi skaita par vīnu nu popularuokūs 20. g. s. 70. godūs.

5. Pyrmuo augstškola Latvejā beja Kruoslovā.

Augstuokuo izgleiteiba Latvejā suocēs Latgolā ar Kruoslovys Gareiguo seminara nūdybynuošonu 1755. godā. Seminars dorbuojuos gondreiž 100 godu, i tū beidze 253 studenti, daudzi nu jūs vāluok lyka pamatus latgalīšu laiceigajai literaturai i volūdys atteisteibai.

6. Baļtinovys nūvods – mozuokais Latvejā.

Piec dzeivuotuoju skaita Baļtinovys nūvods ir mozuokais Latvejā. Baļtinovys nūvodā ir viņ 1054 dzeivuotuoji. Bet piec plateibys leluokais Latvejis nūvods ir Rēzeknis nūvods.

7. Pyrmais Latvejis teritorejā fiksātais meteorits nūkrits Latgolā.

1820. goda 12. julī (piec vacuo stila 30. junī) teritorejā storp Vuorkovys i Kolupa muižom – myusu dīnuos Vuorkovys nūvoda Rūžkolnu pogostā – nūkryta pyrmais Latvejis teritorejā fiksātais meteorits. Tū sauc par Leiksnys meteoritu.

8. “Upītes uobeļduorzs” – vacuokais latgalīšu muzykys i dzejis festivals pasaulī.

Festivals “Upītes uobeļduorzs”, kas nūteik Vileks nūvoda Upītē, namaineigi nu 2002. goda trešajā septembra sastdīnē puļcej latgalīšu dzejnīkus i muziķus. Festivalam ir sova himna, tuos vuordu autors ir festivala aizsuociejs latgalīšu literats, nūvodpietnīks i folklorists Ontons Slišāns, bet muzyku sarakstejs dzīsminīks Uldis Frīdrihsons. Pārņ festivala himnu īdzīduoja Latvejā zynomi muziki.

9. GORS – pyrmais regionalais koncertzals Latvejā.

Latgolys viestnīceiba “GORS” ir pyrmais augstys kvalitatis koncertzals Latvejā piec vaļsts naatkareibys atjaunuošonys. Koncertzalam ir seši stuovi i nav pogrobstuova. Lelajā zalā ir 1000 skateituoju vītu, kurys var transformēt, palelynojūt ītiļpeibu leidz 2500 vītu. GORU atkluoja 2013. goda 19. majā.

10. Ludza – Latvejis senejuokuo piļsāta.

Par Latvejis senejuokū piļsātu skaita Ludzu, pyrmū reizi Ludza raksteitajūs olūtūs mynāta 1177. godā Kijevys Ipatejis hronikā. Tei ir ari vīneiguo Latvejis piļsāta, kuru īskaun pīci azari.