Aizkaļnis svātkūs pūdnīki kurynuos cepli
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Godskuortejais keramikys cepļa kūršonys i attaiseišonys pasuokums 10. i 11. augustā byus svareiga Preiļu nūvoda Aizkaļnis pogosta svātku daļa. Cepli Latgolys keramikys vacmeistara Andreja Paulāna darbneicā Raiņa muzejā “Jasmuiža” kurynuos tautys lītiškuos muokslys studeja “Rēzeknes apriņķa pūdnīki”, informej Memorialūs muzeju apvīneibys sabīdryskūs attīceibu specialists Kaspars Zalāns.
10. augustā Aizkaļnis pogosta svātki suoksīs 14 stuņdēs, ap tū laiku keramiki dadzynuošonai gotovūs muola traukus liks ceplī i ap pušdiņu laiku suoks kurynuot. Cikom ceplis izakurēs, vokora gaitā varēs apsarunuot ar pūdnīkim, nūvāruot procesu i ap pusnakti – lelū degšonu. 11. augusta 11 stuņdēs cepli attaiseis, izjims korstūs glazietūs traukus i suoksīs puordūšona. Pyrms cepļa attaiseišonys pūdnīks i TLMS “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” vadeituojs Andris Ušpeļs vadeis viktorinu – byus vaicuojumi par muzeju, Latgolys keramiku, ražuošonys niansem, viesturi, formom i glazurom. Par pareizom atbiļdem paradzātys bolvys.
Ušpeļu dzymta Latvejā ir vīneiguo, kurā niule jau sastuo paaudze ir montuojuse pūdnīku orūdu. Pyrmuos zinis par Ušpeļu keramiku var atrast jau 1800. goda dokumentūs. Bet keramikis Andrejs Paulāns (1896–1973) ir dekorativuos keramikys meistars. Juo dzymtā keramikys tradicejis kūptys nazcik paaudzēs. Pats Andrejs keramika orūdu īsavuiceja jau zāna godūs nu tāva Izidora Paulāna. A. Paulāna dorbu kolekcejā eipaši īvārojami ir svečturi i vazys. Kai plastiskuo rūtuojuma meistars Paulāns darynuojs izcylus, boguoteigi rūtuotus svečturus. Paulāna dorbi nūvierteiti na viņ Latvejā, bet taipat uorvaļstīs, 1937. goda Vyspasauļa amatnīceibys izstuodē Paulāns par sovu īguļdejumu keramikā sajēme Zalta medaļu.
Īejis moksa cepļa attaiseišonys pasuokumā i muzejā: pīaugušajim – 2,00 eiro, školānim, studentim, pensionarim – 1,00 eiro. Cyti Aizkaļnis pogosta svātku pasuokumi 10. augustā – bez moksys.
