Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

21. augustā, Latvejis naatkareibys faktiskuos atjaunuošonys godadīnā, parlamentā svineigā pasuokumā Saeimys prīšksādātuoju portretu galereju papyldynuos ar Saeimys prīšksādātuoja vītys izpiļdeituoja trymdā Jezupa Rancāna fotografeju, informej Saeimys Presis dīnasts.

IV Saeimys prīšksādātuoja ūtrais bīdrs, veiskups J. Rancāns par Saeimys prīšksādātuoja vītys izpiļdeituoju trymdā palyka piec IV Saeimys prīšksādātuoja Paula Kalniņa i pyrmuo bīdra Kārļa Pauļuka nuovis, i okupacejis godūs beja vīns nu radzamuokūs Latvejis vaļstiskuma napuortraukteibys pryncypa uzturātuoju.

Saeimys prīšksādātuoju portretu galerejis papyldynuošona simboliski nūtiks dīnā, kod pyrms 27 godu – 1991. goda 21. augustā – Latvejis Republikys Augstuokuo padūme pījēme konstitucionalū lykumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, de facto atjaunojūt Latvejis vaļsts naatkareibu. Svineigajā pasuokumā uzrunu saceis Saeimys prīšksādātuoja Ināra Mūrniece i Reigys arhiveiskups-metropolits Zbignevs Stankevičs.

Piec J. Rancāna portreta atkluošonys Saeimys prīšksādātuoju portretu galerejā paradzāts J. Rancānam veļteits prīšklasejums par Saeimys prīšksādātuoja vītys izpiļdeišonys vaļstiskū nūzeimi, kuru skaiteis Latvejis Universitatis Juridiskuos fakuļtatis Tīseibu teorejis i viesturis zynuotņu katedrys vadeituojs Juoņs Pleps.

Parlamentā byus apsaverama J. Rancānam veļteita izstuode. Tamā apkūpuotys fotografejis, dokumenti i prīškmati nu Latvejis muzeju, bazneicu, biblioteku i arhivu kruojumu. Izstuodē byus apsaverama ari Rancāna 1967. goda 7. apreļa protesta viestule Lelbritanejis premjerministram ar aicynuojumu Latvejai pīdarūšuos Anglejis Bankā turātuos zalta rezervis naatdūt Padūmju Savīneibai. Izstuodē varēs apsavērt ari unikalu viesturis līceibu – starpkaru perioda Saeimys sasaukumu Prezideja krāsla originalu.

J. Rancāns beja pyrmūs četru Saeimu deputats i vīns nu Latvejis Centraluos padūmis veiduotuoju i vadeituoju, jis ari uzajēme tuos vadeišonu biegļu nūmetnēs Vuocejā. Okupacejis laikā Latvejis Centralū padūmi kai nacionaluos pretuošonuos kusteibys organizaceju izveiduoja IV Saeimā vairuokumu givušūs politiskūs parteju puorstuovi. Latvejis Centralajai padūmei beja byutiska lūma vaļstiskuma napuortraukteibys styprynuošonā – tei paude Latvejis tautys grybu atjaunuot vaļsts naatkareibu i demokratiskū vaļsts īkuortu.

Jezups Rancāns vysus sovus dzeivis godus trymdā beja aktivs sabīdriskais darbinīks i kai Saeimys augstuokuo amatpersona īsastuoja par Latvejis interesem, tūstorp uzrunojūt Latvejis vaļstspīdereigūs i uorvaļstim atguodynojūt par okupacejis varu prettīsiskū reiceibu pret Latveju.

Karteite: zudusilatvija.lv.