Kaidus teicīņus latgalīši lītoj par i ap dzeršonu

Kaidus teicīņus latgalīši lītoj par i ap dzeršonu

Roksta autore: Sandra Ūdre

Alkoholisms Latgolā ir dziļa psihologiska i sociala problema, par tū varātu raksteit i raksteit i moz kas puorsameitu. Partū ka tei ir cauri godu symtim izturāts latgalīšu i apleicejū tautu sova rakstura paruodejums. Saprūtams, tū paruoda ari latgalīša dūmuošona, volūda, i kultura. Rokstā apkūpuojums, kaidus teicīņus latgalīši sovulaik lītuojušs i lītoj vēļ šudiņ, runojūt par styprūs dzierīņu lītuošonu.

Ceiņa ar karali Alkoholu

“Ceiņa ar karali Alkoholu” – itei ir bīžuok lītuotuo pretalkohola propagandys metafora 20. g. s. pyrmajā pusē latgalīšu presē i literaturā. Pi “osuokajim” dorbim pīmynami Nikodema Rancāna brošura “Dzeršona Latwišu nalaime” (1910), feletons “Mikels Ols-Buca” (1909), Seimaņa Putāna dzejūļu kruojums “Ļaunōkais cilvēces īnaidnīks” (1936), Madsolys Jōņa debejis dzejūļs “Pūsteitōjs” (1933), Pītera Apšinīka drama “Divi celi” (1930), Pītera Līpiņa “Wacì un Jaunì” (1914), Jōņa Opyncāna “Dzeiwes reits” (1923), Viktora „Alkohoļa sōpu bārni” (1930) i c.

Lai sabīdreibā kaunynuotu dzāruojus, jūs apsauc vuordūs ar nagatvu emocionalu nūkruosu, kai lokna (< lakt), pjanica, blyuzga, pļāgurs, kleņders, pleņders, a dzeršonu apzeimej ar psihologiski īdarbeiguokim vuordim par dzert: dzāruojs dzeivoj pa pūrim, pīsasyuc kai ūds, ryugst kai kuopustu buca, aizlej acs ar olu ci braņdini, palīk par suni, nūīt suņam sāka pļautu ci lyuku plāstu.

Sovutīs nu dzāruoja poziceju, attureibnīki raizej dagunus augši, baptistūs īsarakstejuši, nav lobi cylvāki.

Paruodeit, kas par veiru

Stypruo dzymuma soveibys – stypra veseleiba, iztureiba, saceņseibys gors – latgalīšam atsakluoj alkohola lītuošonys sakarā, nu tuo veirīša golvonuo pošaplīcynuošona –augstuoks statuss dzāruoju sabīdreibā voi vyspuor ītikšona “eistu” veirīšu sabīdreibā. Vacuoki veiri i tāvi aiz laika apsazynuoja pīnuokumu sagataveit dālus “pyrmuos gluozeitis“ puorbaudejumam. Latgalīšam paruodeit, kas par veiru, nūzeimoj ‘izdzert da gola‘. Vyspuor gluozis izdzeršonu latgalīši raksturoj ar sportisku leksiku: īmest/ izraut/ izsaut/ izsvīst pa lobai čarkeņai ci māri treis, mest iz ūtrys kuojis ‘pādejū gluozi dzert’. Atsasaceišonu nu pīduovuotuos alkohola gluozeitis saprūt ari kai etiketa normu puorkuopšonu i nacīna paruodeišonu – tu mani smuodeji?

Rezultatā alkohols nagativi ītekmej organisma procesus, tuo izpausmis volūdā teik atkluotis caur komiska efekta eifemismim, kab viņ naizruodeit vuojuma: sagiut uozi aiz rogu ‘vemt’; īt kiulīņus mātuodamam (kiulu vuolu ci šketer meter) ‘reibumā naspēt paīt’; grīzt kai dziernovuos, īsist golvā, golvu trīkt, jaukt pruotu, šemelī labi tikt ‘reibt’; dzeit kai īt vadzi sīnā ‘vest pīsadzārušū’; pasēdēt iz ūlu ‘reibumā nikuo naspēt’; dzīduot gribētīs ‘reibumā palikt jautram’.
Sīvītei taida iniciaceja nav paradzāta.

Bez butelis naizagrīzt

Vysūs laikūs apsastyprynuojuse latgalīšu dzeivis aksioma bez butelis naizagrīzt – ar sābri ci vītejū īriedni kuortojams darejums ci gostūs braukšona. 19. g. s. i vāluokūs laikūs pīkūpta prakse pīkukuļuot varys puorstuovus ar alkoholu, pīmāram, Fraņcs Kemps tū aproksta īguoduos “Par sovu ceļu uz augstškolu” (1938): Darbvedis lyka saprast, ka, jo ari sanōks pogosta sapuļce (seļskij shod), tūmār bez vysas sapuļces pamīlōšonas līta cauri gon naīs. (..) Turpat, vīnā pogosta kambarī, maņ beja „jōstota“ 2 spani šņaba ar attīceigu porciju „zakuskas“: siļču, kringeļu, dasas. (..) Ūtrā ustobā (..) beja lobōks golds ar smolkim dzērīnim un aizkūžamim. (..) Kod jau beja izdzarts ap 50 buteļu „kazjonkas“ (t. i., vaļsts šņaba), tyka atklōta sapuļce.

Publicitatis karteitis.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
24
Pīk
18:00 “Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
“Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Sep 24 @ 18:00
"Dailes Kanona" pyrmais koncerts - veļtejums Bronislavai Martuževai @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Nu 3. augusta Dailis teatris aicynoj iz septeņu koncertu cyklu “Dailes Kanons”, kuruo pyrmajā koncertā izskanēs veļtejums Bronislavai Martuževai aktrisis Olgys Dregis skaiteitajā dzejā i pianista Edgara Cīruļa spālātajā Imanta Kalniņa muzykā. “Dailes Kanons” ir[...]
Oct
2
Sai
18:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Oct 2 @ 18:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
19:00 Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 2 @ 19:00
Gundegas Rancānes gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Laikā nu 8. septembra leidz 2. oktobram Latgolys Kulturviesturis muzejā var apsavēr pavasarī Covid-19 īrūbežuojumu dieļ atcaltū muokslinīcis Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Izstuode atspīgeļoj G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysu leluokuo nūzeime ir koloritam,[...]
Oct
3
Svā
17:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Oct 3 @ 17:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
Oct
7
Cat
19:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Reiga, VEF Kulturys piļs
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Reiga, VEF Kulturys piļs
Oct 7 @ 19:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Reiga, VEF Kulturys piļs
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]