Kaidus teicīņus latgalīši lītoj par i ap dzeršonu

Kaidus teicīņus latgalīši lītoj par i ap dzeršonu

Roksta autore: Sandra Ūdre

Alkoholisms Latgolā ir dziļa psihologiska i sociala problema, par tū varātu raksteit i raksteit i moz kas puorsameitu. Partū ka tei ir cauri godu symtim izturāts latgalīšu i apleicejū tautu sova rakstura paruodejums. Saprūtams, tū paruoda ari latgalīša dūmuošona, volūda, i kultura. Rokstā apkūpuojums, kaidus teicīņus latgalīši sovulaik lītuojušs i lītoj vēļ šudiņ, runojūt par styprūs dzierīņu lītuošonu.

Ceiņa ar karali Alkoholu

“Ceiņa ar karali Alkoholu” – itei ir bīžuok lītuotuo pretalkohola propagandys metafora 20. g. s. pyrmajā pusē latgalīšu presē i literaturā. Pi “osuokajim” dorbim pīmynami Nikodema Rancāna brošura “Dzeršona Latwišu nalaime” (1910), feletons “Mikels Ols-Buca” (1909), Seimaņa Putāna dzejūļu kruojums “Ļaunōkais cilvēces īnaidnīks” (1936), Madsolys Jōņa debejis dzejūļs “Pūsteitōjs” (1933), Pītera Apšinīka drama “Divi celi” (1930), Pītera Līpiņa “Wacì un Jaunì” (1914), Jōņa Opyncāna “Dzeiwes reits” (1923), Viktora „Alkohoļa sōpu bārni” (1930) i c.

Lai sabīdreibā kaunynuotu dzāruojus, jūs apsauc vuordūs ar nagatvu emocionalu nūkruosu, kai lokna (< lakt), pjanica, blyuzga, pļāgurs, kleņders, pleņders, a dzeršonu apzeimej ar psihologiski īdarbeiguokim vuordim par dzert: dzāruojs dzeivoj pa pūrim, pīsasyuc kai ūds, ryugst kai kuopustu buca, aizlej acs ar olu ci braņdini, palīk par suni, nūīt suņam sāka pļautu ci lyuku plāstu.

Sovutīs nu dzāruoja poziceju, attureibnīki raizej dagunus augši, baptistūs īsarakstejuši, nav lobi cylvāki.

Paruodeit, kas par veiru

Stypruo dzymuma soveibys – stypra veseleiba, iztureiba, saceņseibys gors – latgalīšam atsakluoj alkohola lītuošonys sakarā, nu tuo veirīša golvonuo pošaplīcynuošona –augstuoks statuss dzāruoju sabīdreibā voi vyspuor ītikšona “eistu” veirīšu sabīdreibā. Vacuoki veiri i tāvi aiz laika apsazynuoja pīnuokumu sagataveit dālus “pyrmuos gluozeitis“ puorbaudejumam. Latgalīšam paruodeit, kas par veiru, nūzeimoj ‘izdzert da gola‘. Vyspuor gluozis izdzeršonu latgalīši raksturoj ar sportisku leksiku: īmest/ izraut/ izsaut/ izsvīst pa lobai čarkeņai ci māri treis, mest iz ūtrys kuojis ‘pādejū gluozi dzert’. Atsasaceišonu nu pīduovuotuos alkohola gluozeitis saprūt ari kai etiketa normu puorkuopšonu i nacīna paruodeišonu – tu mani smuodeji?

Rezultatā alkohols nagativi ītekmej organisma procesus, tuo izpausmis volūdā teik atkluotis caur komiska efekta eifemismim, kab viņ naizruodeit vuojuma: sagiut uozi aiz rogu ‘vemt’; īt kiulīņus mātuodamam (kiulu vuolu ci šketer meter) ‘reibumā naspēt paīt’; grīzt kai dziernovuos, īsist golvā, golvu trīkt, jaukt pruotu, šemelī labi tikt ‘reibt’; dzeit kai īt vadzi sīnā ‘vest pīsadzārušū’; pasēdēt iz ūlu ‘reibumā nikuo naspēt’; dzīduot gribētīs ‘reibumā palikt jautram’.
Sīvītei taida iniciaceja nav paradzāta.

Bez butelis naizagrīzt

Vysūs laikūs apsastyprynuojuse latgalīšu dzeivis aksioma bez butelis naizagrīzt – ar sābri ci vītejū īriedni kuortojams darejums ci gostūs braukšona. 19. g. s. i vāluokūs laikūs pīkūpta prakse pīkukuļuot varys puorstuovus ar alkoholu, pīmāram, Fraņcs Kemps tū aproksta īguoduos “Par sovu ceļu uz augstškolu” (1938): Darbvedis lyka saprast, ka, jo ari sanōks pogosta sapuļce (seļskij shod), tūmār bez vysas sapuļces pamīlōšonas līta cauri gon naīs. (..) Turpat, vīnā pogosta kambarī, maņ beja „jōstota“ 2 spani šņaba ar attīceigu porciju „zakuskas“: siļču, kringeļu, dasas. (..) Ūtrā ustobā (..) beja lobōks golds ar smolkim dzērīnim un aizkūžamim. (..) Kod jau beja izdzarts ap 50 buteļu „kazjonkas“ (t. i., vaļsts šņaba), tyka atklōta sapuļce.

Publicitatis karteitis.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
24
Ūtr
19:00 Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
May 24 @ 19:00 – 20:30
Bīdreiba “LgSC” sadarbeibā ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv aicynoj iz ostoņom latgalīšu rokstu volūdys tīšsaistis bezmoksys nūdarbeibom, kab kotrys interesents varātu izzynuot vaira par latgalīšu rokstu volūdu i īsavuiceit tuos pamatprincipus. Latgalīšu rokstu volūdys[...]
May
25
Tre
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
May 25 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
May
26
Cat
19:00 Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
May 26 @ 19:00 – 21:00
Daņču vokors ar folklorys kūpu "Dyrbyni" @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Leidza: ārtys mainis kurpis doncuošonai, dzeramais iudiņs. Daleiba breiva.
May
27
Pīk
15:00 Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
May 27 @ 15:00 – 17:30
Diskuseja par Latgolys parka atteisteibu @ Reiga
Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par[...]
20:00 Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms
May 27 @ 20:00 – 22:00
Jura Ostrovska koncerts @ Tiļžys kulturys i viesturis noms