Gavieņu tradicejis Peipusa staraveru cīmūs

Gavieņu tradicejis Peipusa staraveru cīmūs

Roksta autore: Ināra Groce, žurnals “A12”

Rūbežlinejuos nu seneju laiku sasateik vysaidys kulturys, tradicejis i religejis. Itei daudzveideiba roda energeju, kura puorsamej inovacejuos, jaunuos idejuos ci roda dūmstarpeibys. Igaunejis rūbežlinejuos vysā jūs sauszemis garumā vīni nu rakstureiguokūs kulturys punktu ir bazneicys, dīvnomi i lyugšonu vītys. I juos atsaškir nu puorejuos teritorejis – te ir pareizticeigūs i staraveru dīvnomi sūpluok tradicionalajom vuocbaltu luteraņu i pa ratai katuoļu bazneicai.

Eipaša ir teritoreja gar Peipusa azaru, catūrtuo leluokuo Eiropā, kur ir azara rūbežs storp Eiropys Savīneibu i Krīvejis Federaceju. Peipusa azaru 17. godu symtā izalaseja staraveri, kuri bāga nu cara Pītera I bardzeibys pareizticeigūs bazneicys škeļšonuos laikā. Peipusa apleicīni vaira izalaseja krīvi nu centraluos Krīvejis i Arhangeļskys nūvoda. Itei ticeiba ir vaira konservativa i nūslāgta. Apsamazdamim boguoteiguo Peipusa krostūs, veiduojuos staraveru cīmi – Kolkja, Mustve, Kallaste, Raja. Golvonuo vacslavu nūsadorbuošona beja zivkūpeiba i duorzkūpeiba. Styngrajā ticeibā ir nazcik gavieņu goda laikā, vysmoz div kotrā nu godalaiku. Prūtams, niu te nateik tik styngri īvāruoti, tūmār popularuokais gavieņa iedīņs – zivs – ir palics. Peipuss deveigs ar zandartim, raudom, asarim, leidakom.

Peipusa azars. Karteite: Māris Justs.

Staraveru cīmi atsarūn tuoļuok nu piļsātu, da Tartu ci Viru ir gondreiž 100 kilometri. Tūmār te jau gondreiž desmit godus dorbojās staraveru restorans Kolkjā. Jis radīs kaidā nu Eiropys Savīneibys finansātuo projekta ītvarūs, tok juo darbeiba piec projekta nūslāguma nav apsastuojuse. Ādynuošona teik pīduovuota kotru dīnu i iedīņkartē piec seneju recepšu ir viņ vysaidi zivu iedīni – cariskuo zivs, īcaptuo i vyrtuo, ar buļbem ci duorzenim. Aizkūdūs ir staraveru virtuvei soveigī kuopustu peirādzeni ar zuoļu čaju i styprū krenu apliejumu. I apmaklātuoji te ir na viņ vosorys sezonā, bet izalosa itū Peipusa ceļu specialai, kab nūbaudeitu tradicionalūs iedīņus.

Ari itamā rūbežlinejā jaunūs cylvāku palīk mozuok, brauc peļņā iz Tallinu ci uorzemem –Suomeju ci Vuoceju. Sātys palīk tukšys, bet teik uzturātys i restaurātys, kab napagaistu. Cylvākus pīsaista dzymtuo vīta, koč voi viņ vosorys dzeivuošonai. Partū te var īraudzeit nazcik sātu, kurys restaurej. Igauņu Kolkjā ir cīš moz, godu symtim ilguo sadzeivuošona ir radejuse uzaticiešonu i kūpeigu sadzeivi. Pi golda ar tradicionalū staraveru samovaru, kuram teik dūts saiminīka gūds, var padzert čaju ar peipusnīkim soveigū cukra griudeņu. Bryunūs soldonumus te vuorej iz vītys, dzarūt čaju, cukra griuds nav juosvīž krūzē, bet juobuož aiz byuda. Pi Peipusa čaju dzer ari bez cukra, bet vyrtu ar pīnu.

Roksts sagataveits sadarbeibā ar portalu lakuga.lv ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektā “Robežlīnijas”.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
24
Pīk
18:00 “Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
“Dailes Kanona” pyrmais koncerts... @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Sep 24 @ 18:00
"Dailes Kanona" pyrmais koncerts - veļtejums Bronislavai Martuževai @ Latgolys viestnīceiba "GORS"
Nu 3. augusta Dailis teatris aicynoj iz septeņu koncertu cyklu “Dailes Kanons”, kuruo pyrmajā koncertā izskanēs veļtejums Bronislavai Martuževai aktrisis Olgys Dregis skaiteitajā dzejā i pianista Edgara Cīruļa spālātajā Imanta Kalniņa muzykā. “Dailes Kanons” ir[...]
Sep
26
Svā
10:00 Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Seminars “Latgales kultūrtelpas ... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 10:00 – 16:00
Seminars "Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi" @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Latgalīšu kulturys bīdreiba 26. septembrī aicynoj iz seminaru “Latgales kultūrtelpas identitātes jautājumi un tās aktuālie izaicinājumi”. Vaira informacejis par seminaru ITE. Dasasaceišona seminaram, rokstūt epostu iz latgalisubidreiba@gmail.com.
15:30 Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Nikodema Rancāna bolvys padūšona... @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
Sep 26 @ 15:30
Nikodema Rancāna bolvys padūšona Latgolys izcyluokajim pedagogim @ Rēzeknis Tehnologeju akademeja
26. septembrī Rēzeknis Tehnologeju akademejā (RTA) padūs Nikodema Rancāna bolvy Latgolys izcyluokajim pedagogim.  Seši školuotuoji sajims eipašu Riharda Cibļa darynuotu saktu, kas jau palykuse par tradicionalu ituo konkursa bolvu. Bolva – sudobra pokovsakta – ir[...]
Oct
2
Sai
18:00 Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupys “Baltie lāči” koncertprog... @ Krustpiļs Kulturys noms
Oct 2 @ 18:00
Grupys "Baltie lāči" koncertprograma "Tirgus stāsti" @ Krustpiļs Kulturys noms
Grupa “Baltie lāči” aicynoj iz jaunu koncertprogramu “Tirgus stāsti”. Itymā naparostajā tiergā ir vareiba saklauseit i izjust vysu, kū sirds gryb – gon dzīsmis i dzeju, gon smīklus i osorys. Ar dzīsmem i dzeju izdaiļuots,[...]
19:00 Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Gundegas Rancānes gleznu izstuod... @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Oct 2 @ 19:00
Gundegas Rancānes gleznu izstuode "Klātesot" @ Latgolys Kulturviesturys muzejs
Laikā nu 8. septembra leidz 2. oktobram Latgolys Kulturviesturis muzejā var apsavēr pavasarī Covid-19 īrūbežuojumu dieļ atcaltū muokslinīcis Gundegys Rancānis gleznu izstuodi “Klātesot”. Izstuode atspīgeļoj G. Rancānis vierteibys gleznīceibā, kur vysu leluokuo nūzeime ir koloritam,[...]