Septeni interesanti fakti par Latgolys šmakovku

Septeni interesanti fakti par Latgolys šmakovku

Roksta autors: portals lakuga.lv

Vīns nu Latgolys zeimynu ir šmakovka – styprais alkoholiskais dzierīņs. Tū steidz pagaršuot gondreiž vysi, kas nūbraukuši iz Latgolu paraudzeit vītejū kulinarū montuojumu. Portals lakuga.lv apkūpuojs interesantuokūs faktus par itū dzierīni i juo gataveišonys tradicejom Latgolā.

1. Šmakovkai daudz dažaidu sinonimu

Poštaiseitajam styprajam dzierīņam Latgolā ir daudz dažaidu nūsaukumu, kotrā nu Latgolys vītu tū sauc atškireigi – brandīņs, kandža, šņabs, vodka, samagonka, samagons, dzimtineite i c.

Pādejā laikā vysvaira īsaguojs vuords “šmakovka”, par ituo vuorda izceļsmi drūsu ziņu nav, bet tū saista ar pūļu volūdys vuordim. Piec vīnys nu verseju tys rodīs nu pūļu volūdys vuorda “smacznego”, kas nūzeimoj ‘lobu apetiti’, piec cytys – nu vuorda “smakowa”, kas nūzeimoj ‘garša‘. Bet vuords “brandīņs” rodīs nu vuocu volūdys vuorda “Brandewin”, kas nūzeimoj ‘dadzynuots veins’. Leidzeigi ir ar vuordu “šņabs”, ari tys pajimts nu vuocu volūdys vuorda “Schnaps”, ituo vuorda suokūtnejuo nūzeime bejuse ‘dzeramuo guļdzs’, bet vuords “kandža” rodīs nu korejīšu volūdys vuorda.

2. Leluokais šmakovkys aparats Malnovā

Šmakovkys taiseišonys tradicejis Kuorsovys nūvoda Malnovā ir jau nu 1827. gods, kod ite muižys vajadzeibom izcēle degvina bryuzi. Caur muižys teritoreju guoja Varšavys–Sanktpīterburgys lelais ceļš, ceļa tyvums i ari degvina bryuzs ļuove dabuot peļņu i cēle muižys vierteibu. 2016. godā Malnovā bejušajā pīnuotovys teritorejā Juoņs Krivtežs atjaunuoja šmakovkys taiseišonys tradicejis, izveidojūt Latgolys šmakovkys dadzynuotovu. Juo ražuotnē ir leluokais šmakovkys aparats Latvejā, tys ir rūku dorbs i iz Malnovu atceļuojs puori vysai Eiropai.

Publicitatis karteite.

3. Latgalīši dzīd par šmakovku

Šmakovka paveid ari latgalīšu muzykā, par tū dzīd Aņss Ataols – Bērziņš dzīsmē “Babeņa”. Ari Kārļa Kazāka i hip hopa apvīneibys “Latgalīšu reps” kūpeigajā dzīsmē “Bolta lopa” pīmynāta šmakovka, styprais dzierīņs pīmynāts ari cytuos latgalīšu dzīsmēs.

4. Oficialuo statistika – 3,75 litri alkohola iz cylvāku Latgolā

Storpkaru perioda gazetuos atrūnamys zinis, ka 20. godūs Latvejā videjais alkoholiskūs dzierīņu patiereņš, īskaitūt likerus i veinus, iz vīnu īdzeivuotuoju bejs vidieji ap 5 litrim godā. Oficialajā statistikā par alkohola patiereņu Latgolā 1937. godā skaitoms, ka tī bejuši 3,75 litri iz vīnu īdzeivuotuoju. Statistika gon naatspīgeļuoja realū situaceju, styprūs dzierīņu patiereņš beja krītni leluoks. Tuo vītā, kab pierkt krūgūs i veikalūs, daudzi latgalīši “spiecynūšū dzierīni” taiseja poši sātā.

Šmakovkys muzejs Daugovpilī. Publicitatis karteite.

5. Nu 800 kg šlivu var sataiseit 60 litru šmakovkys

Latgalīši vysod bejuši praktiski ļauds i nav ļuovuši lobai montai aizīt pūstā. Piec dažaidu gūdu i tolku puori palykušū olu i veinu, kab tys nasasamaituotu, puortvaicēja, īgiustūt aromatisku styprū dzierīni šmakovku ar augļu ci gryudu aromatu.

Divus mienešus raudzejūt 800 kilogramus šlivu, var sataiseit 60 litru 43% šmakovkys ar īvārojamu šlivu garšu i smuordu, attīceigi, puortvaicejūt 800 litrus loba ola, var sataiseit 40 litrus 43% īsola šmakovkys, kū Rītumu pasaulī pazeist kai viskeju, stuosta šmakovkys meistars Juoņs Krivtežs.

Vysa veida puortvaicātuo šmakovka suokūtneji ir bolta i caurspeideiga, sovu bryunū kruosu tei daboj nu ūzula myzu ci serdis gabaleņu, cytys kruosys veidojās, nūturūt iz dažaidim dobā pīejamim augim ci auglim, kai ašņa zuole, dzērvinis, cidonejis i tt.

Publicitatis karteite: Bykovas šmakuoka.

6. Šmakovkai izveiduots moderns muzejs Daugovpilī

Izzynuot šmakovkys taiseišonys tradicejis i dzierīni paraudzeit var pi vairuoku tuo bryuvātuoju Latgolā, saiminīki ari izveiduojuši ekpozicejis, kuramuos atkluoj šmakovkys viesturi. Kaunatā kandžys muzejā var izzynuot par vītvuordim, kas saistomi ar styprū dzierīni, bet Gaigalovā pi Gunāra Igauņa var īpazeit muzykys instrumentus, šmakovkys viesturi i ari tū paraudzeit, bet Malnovā var kluotīnē īpazeit dzierīņa ražuošonys procesu. Tok vysleluokuo i ari modernuokuo ekspoziceja ir Šmakovkys muzejā Daugovpilī.

7. Ontons Kūkuojs styprajam dzierīņam veļtejs dzejūli

Slovonais latgalīšu ailinīks Ontons Kūkuojs spirtuotajam dzierīņam 1991. godā veļtejs dzejūli “Dzimtine”. Šmakovkys tāls pasaruoda ari cytūs latgalīšu literaturys saceriejumūs.

Ontons Kūkojs “Dzimtine”

Īleju glōzē,
Īvalku dvašu,
Īguļdžineju –
Oi, cik labi.

Īleju glōzē,
Īvalku dvašu,
Īguļdžineju –
Oi, cik labi.

Īleju glōzē,
Īvalku dvašu,
Ūtrureiz īguļdžineju –
Naizstōstami.

Īleju glōzē,
Īvalku dvašu,
Trešū reiz
Īguļdžineju –

– O, Dzimtine, muna
Cik bezgola lela!
– O, Dzimtine, muna
Cik plota, cik dziļa.

Kai labi pa tevi
Laist aumaļī sevi,
Vōļōtīs grōvmalēs,
Nōtrōjūs, dodžus.

Īleju glōzē,
Īvalku dvašu,
Nūsapyušūs –
O, Dzimtine, muna,
Kai reibstu nu tevis…

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
14
Pīk
11:00 Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
Diskuseju cyklys “Ar Eiropys tvi... @ Zoom
May 14 @ 11:00 – 13:30
Diskuseju cyklys "Ar Eiropys tvierīni Latgolā" 2021 @ Zoom
Lai veicynuotu jaunīšu rodūšū dūmuošonu i ideju radeišonys spieju, uzlobuotu prezentaceju i komunikacejis prasmis, kai ari mudynuotu jaunīšus pīsadaleit sabīdreibai svareigu vaicuojumu rysynuošonā, ituo gods pavasarī turpynoj reikuot pasuokumu cyklu “Ar Eiropys tvierīni Latgolā”.  8.[...]
May
15
Sai
19:00 Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Andrejam Paulānam – 12... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 15 @ 19:00 – May 16 @ 05:00
Izstuode "Andrejam Paulānam - 125" Muzeju nakts 2021 ītvorūs @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Muzeju nakts 2021 “Robežas” ītvorūs 15. majā Latgolys Kulturviesturis muzeja trešuo stuova zalā voi lūgu vitrinuos varēs apsavērt keramikys vecmeistara Andreja Paulāna keramikys traukus i seikplastiku nu muzeja slāgtuos kruotivis.  Andrejs Paulāns (eistajā vuordā Andrivs[...]
May
16
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 16 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Maja mieness īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactiļžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Ranguču kopūs.
May
19
Tre
14:00 Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Benislavys etnografiskuo ansambļ... @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
May 19 @ 14:00
Benislavys etnografiskuo ansambļa dzīduojumi pi krystu @ Lozdukolna pogosts, Ruguoju nūvods
Sekojūt maja mieneša tradicejom dzīduot pi krystu, ari Benislavys etnografiskais ansamblis kotru maja trešdīni 14.00 stuņdēs dzīduos pi krystu.  Itūnedeļ – pi Slavītu kopu krysta.
May
23
Svā
15:00 Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Folklorys kūpys “Saime” dzīduoju... @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
May 23 @ 15:00
Folklorys kūpys "Saime" dzīduojumi pi krystu @ Vactilžys pogosts, Bolvu nūvods
Majs īt ar tradicionalim maja dzīduojumim pi krystu. Bolu nūvoda Vactilžys pogostā kotru maja svātdīni 15.00 stuņdēs pi krystu dzīduos foklorys kūpa “Saime”. Itūņedeļ – Sudarbis kopūs.