Sagataveja: Inga Čekša-Ratniece, žurnals “A12”

Ciļvieceiba ir sevkurys profesejis pamatā. Tyvojūtīs Ānu dīnai i leluoku viereibu pīgrīžūt jaunīšu karjerys vaicuojumim, vairuok teik izcalta taida profeseja kai karjerys konsultants. Pošlaik gondreiž voi kotrā školā struodoj pedagogs-karjerys konsultants. Puorejūt iz jaunū apvuiceibys modeli, teik izsvārts, ka ari itai profesejai ir nuokūtne, koč ari reizem pastuov raizis par izgleiteibys sistemu myusu vaļstī kūpumā.

Ciļvieceiba ir pamateipašeiba, kura raksturoj karjerys konsultantu ci karjerys atbolsta specialistu, partū ka saskaņā ar izgleiteibys psihologejis konsultiešonys programys pamatlicieja, profesora Vensa Pīvija teoreju: specialistam saskarsmē ar paleidzeibys maklātuoju “pa pyrmam ir juobyun ciļvieceigam”. Paleidzeibys maklātuojs nadreikst izjust konsultanta profesionalū, omota, zynuošonu, pīredzis, attīksmis puoruokumu. Ciļvieceigumam juobyun naatkareigi ari nu paleidzeibys maklātuoja rasis, etniskuos pīdereibys, socialuo statusa, dzymuma, religiskuos ci politiskuos pīdereibys i seksualuos orientacejis. Tū jau ari nūsoka Latvejis karjerys konsultantu profesionaluos etikys kodekss (4. pamatpriņcips). Piļneibā pīkreitu, ka puoruokuma izruodeišona roda distaņci storp obejim – paleidzeibys devieju i paleidzeibys maklātuoju, kas nasekmej sarunys rezultatu, pavysam preteji – paleidzeibys maklātuojam juo problema suoc liktīs vēļ gryutuoka i naatrysynojama. Konsultantam itys cylvāks juouztver kai unikals, i tys ir juosajiut paleidzeibys maklātuojam. Kai zynoms, ciļvieciskumam ir juobyun sevkura cylvāka pamatā: i saimē, i dorbā, i sabīdreibā kūpumā. Na jau veļti soka: kai tu izaturiesi pret ūtru cylvāku, tai ari jis pret tevi. Nui, dūts pret dūtu. Ciļvieciskuos attīceibys ir pamats tuoluokai sadarbeibai ar cylvākim, partū ka jī tev uzatic, uztver kai lobu paziņu ci pat ari draugu, pi kura tu vari grīztīs, kod pošam vajadzeiga paleidzeiba.

Ka školā struodoj itaids karjerys konsultants, tod izgleitojamajim ir pasaveics, partū ka tikšonuos reizēs, sarunuos i diskusejuos var dreizuok tikt pi saprasšonys, kū pats jaunīts eisti grib dareit nuokūtnē atbylstūši sovom spiejom. Varams, tys var mazynuot ari popularū, bet dorba tiergā bīži puorslūguotūs profeseju skaitu. Taitod ari bezdorbu.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.