Roksta autors: Ivars Matisovs, žurnals “A12”

Izaruoda, ka na viņ Reigā i Leivuonā, bet ari pošā Sanktpīterburgys centrā Nevys vydā ir Začu sola – nalela, bet seviški nūzeimeiga, partū ka iz juos atsarūn Petropavlovskys cītūksnis – īspaideigs 18. godu symta fortifikacejis komplekss, kas ir ari piļsātys viesturiskais kūduls.

Sv. Pītera i sv. Puovula katedralis veļvēs atsadus vysi Krīvejis imperatori i jūs saimis lūcekli, suocūt Pīteri I i beidzūt ar Nikolaju II, tūstorp ari pusūtrys latgalīts. Pastuov verseja, ka Pītera I sīva, vāluokuo Krīvejis vaļdneica Katrina I, vēļ kai Marta Skavronska asūte dzymuse Vyšku sādžā kaida Latgolys zemnīka i vuocītis saimē. Zīmeļu kara laikā jei palīk par pīgulātuoju divejim krīvu armejis karavadūnim, cikom īkreit acīs (ci sirdī) pošam imperatoram, kurs piec 10 godu ilga puorbaudis perioda beidzūt jū byldynoj i pajam par sīvu. Par leluos mīlesteibys ci kontracepcejis leidzekļu deficita pīruodejumu radzami līcynoj itam puoram pīdzymušais ducs bārnu, nu kurūs 9 gon myruši agreimā vacumā.

Daudzi latgalīši, byudami čakli i uztycami struodnīki, spēja atrast dorbu na viņ fabrikuos, bet ari ījimt augstus omotus. Nazcik nu jūs tyka pījimti dorbā ari cara galmā, bet Borkovys pogosta Kolnagolā dzymušais Aloizs Laurs Trūps (1856–1918) bejs vīneigais latgalīts, kurs spiejs nu galma sulaiņa palikt par cara uzticameibys personu. Izmontuodams dīnesta stuovūkli, jis daudzim nūvadnīkim paleidziejs īsakuortuot dorbā, bet sovam bruoļam nūpiercs kuļmašynu, kas bejuse pyrmuo vysā Latgolā. 1918. godā Trūps kūpā ar vysu cara saimi i vēļ nazcik kolpuotuojim nūsauts Jekaterinburgā, mūcekļa nuovē myrušī 1981. godā pareizticeigūs bazneicys kanonizāti i vāluok puorpaglobuoti Sanktpīterburgys Sv. Pītera i Sv. Puovula katedralē.

Roksts sagataveits ar Vidis regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis budžeta leidzekļu projektam “Sabiedrības un reģionu robežlīnijas žurnālā A12”.